Reāls piedzīvojums

Reāls piedzīvojums

Comments Off on Reāls piedzīvojums

 

Piedzīvojumu ceļojuma veids: kājinieku ekspedīcija
Piedzīvojumu ceļojuma maršruts: Muižuļi- Tūja-Dunte
Piedzīvojumu ceļojuma mērķis:  Vidzemes piekrastes objektu apskate posmā: Muižuļi- Dunte
Laiks: 28.08- 29.08. 2015.
Dalībnieki: programmas Award dalībnieces no Salaspils – Madara Rakšte, Elizabete Putniņa, Santa Lunte, Aliāna Daniela Ņikitina

1. diena
Piektdienas rītā, kad laiks nelutināja un lija, devāmies ekspedīcijā gar Vidzemes akmeņaino jūrmalu.  Sākumā bija domāts, ka sāksim ekspedīciju no Mantiņiem, bet tā kā tur nebija, kur nolikt auto, tad ekspedīciju sākām 5km tālāk – no Muižuļu stāvlaukuma.  Ar cerību, ka drīzumā uzspīdēs saule, devāmies ceļā.  Pārgājiens gar jūru vienmēr ir patīkams, tikai šai jūrmalai raksturīgs bija tas, ka kādu daļu posma vajadzēja iet gan pa lieliem, gan maziem akmeņiem. Kamēr mākoņi aizsedza saules spožumu, tikmēr pa akmeņiem iet bija interesanti, bet, kad sāka līt, tad gan vairs tik forši un interesanti nelikās, jo akmeņi kļuva slapji, līdz ar to nācās lēnāk un uzmanīgāk uz tiem likt kāju, lai nepaslīdētu.
Ejot gar jūrmalu, pa ceļam apskatījām Vidzemes piekrastes objektus, kā piemēram: Kutkāju ragu, Veczemju klintis, Zivtiņu atsegumu, Ežurgu klintis un Ķurmraga bāku.  Pusdienas pauzi ieturējām, kad nonācām pie Veczemju klintīm, kur mūs arī sagaidīja mūsu novērtētāja Linda.   Kad bijām paēdušas pusdienas, devāmies tālāk. Lija arvien stiprāk un stiprāk, jūras ūdens jau bija pārņēmis arī apavu iekšu, kājas un visas drēbes bija slapjas, vējš lauza lietussargus, kaut arī bija lietusmēteļi, tad arī guļammaisi kļuva nedaudz mitri, ar to arī viss lielais prieks zuda, jo stiprā lietus un vēja dēļ, kārtīgi nevarējām apskatīt objektus, jo gribējām tikt ātrāk galapunktā un sasildīties. Gājām un gājām, likās, ka mēs ejam ļoti ilgi un līdz kempingam „Krimalnieki” nemaz netiksim. Tiklīdz bija zudusi pacietība skrējām pie katra cilvēka, ko sastapām jūras krastā un jautājām, cik mums aptuveni vēl ilgi nāksies iet… Viens teica:“Vēl daudz”, cits teica:”Pavisam maz”. Nu neko, gājām, līdz beidzot nonācām „Krimalniekos”. Ātri mēģinājām sasildīt ūdeni, iedzert siltu tēju un sasildīties, lai pirms skolas nesaslimtu. Tas mums izdevās veiksmīgi, jo tā kā šo pašu maršrutu gāja arī Jaunjelgavas bronzas komanda, tad arī viņi padalījās ar sausām drēbēm un plediem. Jau uz vakara pusi, kad bijām uzcēlušas telti un iekārtojušās, sāka spīdēt saulīte un kļuva pavisam silti. Domājām, kamēr vēl labs laiks par to, ka jāiet taisīt vakariņas. Un tā patiešām arī izdarījām. Vakariņās pagatavojām makaronus ar tušonku un sieru, mednieku desiņas un kā uzkodās ēdām dārzeņus ar ķiploku mērcīti. Pēc vakariņu baudīšanas varējām iet un izbaudīt foršo laiciņu. Staigājāmies gar jūru, iepazināmies ar Jaunjelgavas jauniešiem, spēlējām dažādas spēles un dalījāmies pieredzē līdz pat pusnaktij, kad nācās iet gulēt, lai nākamajā dienā spētu noiet tikpat daudz, cik pirmajā.

2. diena
Piecēlāmies plkst. 7:30,  sākām gatavot brokastis un vākt nost teltis. Brokastīs pagatavojām auzu pārslu putru ar zemeņu ievārījumu un dzērām tēju vai kafiju, kā kura gribēja.  Bijām tik nogurušas no pirmās dienas, ka sejās neparādījās īsti tāds laimīgums, lai dotos tālāk.  Bet, kad visas mantas bijām sakrāmējušas un kempinga vietu aiz sevis atstājušas kārtībā, turpinājām ekspedīcijas maršrutu. Šajā dienā saule jau no paša rīta spīdēja tik spoži un debesis bija tik zilas, ka nekas neliecināja par sliktiem laikapstākļiem, līdz ar to mūsu sejās parādījās smaids.  Šajā dienā pa ceļam apskatījām Tūjas molu, Burinieku akmeni,  Lāču bāku un Minhauzena muzeju. Saulainā laika dēļ, otrās dienas pārgājiens likās, ka pagāja ļoti ātri, jo visos apskates objektos nonācām tieši laikā, kā arī to bijām norādījuši maršruta lapās, kaut arī no rīta startu sākām par stundu vēlāk nekā paredzēts.  Pusdienu pauzi ieturējām pie Lāču bākas, kurai gandrīz bijām pagājušas garām, jo pa ceļam mūsu komandai izvērtās jautras un smieklīgas sarunas, ka kreisajā pusē stāvošo bāku gandrīz nepamanījām. Cītīgi apskatījām Lāču bākas apkārtni un paēdām pusdienas. Un tad varējām doties uz Minhauzena muzeju – ekspedīcijas finišu.  Kājas jau bija piekusušas no apaviem, tāpēc līdz Minhauzena muzejam devāmies ar plikām kājām un izbaudījām silto jūras ūdeni.  Kad nonācām galamērķi, bijām pārlaimīgas, apskatījām muzeja dabas takas un tā apkārtni, kā arī, kamēr gaidījām autobusu, paēdām vakariņas un nedaudz nosnaudāmies, jo nogurums bija liels.  Kopumā varam secināt, ka divas dienas bija pavadītas fantastiski, kompānija bija lieliska, vieta arī jauka un pārgājiena laikā  bija smiekli un lija lietus, kas mūs norūdīja jau rudens sezonai, šajā reizē arī sadarbība ar bronzas komandu bija super, jo visus dokumentus iesniedzām laicīgi, kārtīgi pieķērāmies maršruta plānošanai un ēdienkartei.

***

Jāsaka, ka Award ekspedīcija patiešām ir reāls piedzīvojums, īpaši sliktos laikapstākļos.  Tā kā neviena no mums nebija bijusi šajās vietās, tad šīs maršruts bija tiešām interesants un mums bija iespēja apskatīt pat mums neredzētas, bet dzirdētas vietas un objektus.  Gan ekspedīcijas laikā gan arī pēc tās, katrai no mums radās kādas pārdomas, atziņas par šīm divām dienām:

Elizabete:” Ekspedīcija ĻOTI patika. Ekspedīciju foršāku un savā ziņā ekstrēmāku padarīja lietus. Man tā nebija liela traģēdija, jo tik un tā jutos labi un biju jestrā noskaņojumā, vienīgi no rītā sāpēja mugura pēc smago somu nešanas, bet tas bija nieks, salīdzinot ar iegūtajām emocijām šo divu dienu laikā.  Ar nepacietību gaidu nākamo ekspedīciju”

Madara:” Ļoti vēlos pagriezt laiku atpakaļ un atgriezties šajās superīgajās ekspedīcijas dienās, kas bija krāšņas, lietainas, jautras, saulainas un smieklīgas. Iepazinu jaunus cilvēkus, labi pavadīju laiku kopā ar savu bronzas komandu, apskatīju objektus, kas noderēs ģeogrāfijas stundās, kā arī labprāt turpinātu ekspedīciju, ja tik drīz nebūtu jāgatavojas skolai, bet pavisam noteikti- gaidu nākamo vasaru, lai varētu veikt vēl vienu ekspedīciju tikpat labā kompānijā, kāda bija šogad.”

Aliāna: „Ekspedīcijā gar jūru mums nepaveicās pirmajā dienā ar laikapstākļiem, bet bijām stipras un to visu pārcietām un pārvarējām.  Bija interesanti iet nepazīstamā vietā un meklēt dažādus ievērojamus objektus, kuri arī pirmo reizi tika dzirdēti un redzēti. Protams, vispozitīvākais bija iepazīt jaunus cilvēkus no Jaunjelgavas, kā arī ekspedīciju dienā ieguvām labu teicienu „Jaunjelgava nāk!”, ko sapratīs tikai mana bronzas komanda.”

Santa: „Gribu atkārtot šīs divas dienas, kuras pavadīju Salacgrīvas novadā kopā ar savu komandu un citām komandām no Jaunjelgavas. Šīs divas dienas bija piedzīvojumiem, jaunām idejām un jaunām prasmēm pilnas. Gribu lai visas nākamās ekspedīcijas būtu tikpat labas, cik bija šī un vēl labākas!”

***

Milzīgs paldies Sandrai Rizgai, kas bija mūsu uzraugs, un Lindai Ostrovskai, kas bija mūsu novērotāja, un šīs dienas kopā ar viņām bija izdevušās!

About the author:

Tags:

Saņem jaunākās Award ziņas:

Back to Top