Renātes Award pieredze

Renātes Award pieredze

Renātes Award pieredze

Comments Off on Renātes Award pieredze

Renāte Ondzule ir jauniete no Aizkraukles, kura  Edinburgas hercoga starptautiskās jauniešu pašaudzināšanas programmas Award sudraba līmeņa apbalvojumu ieguva 2014.gada decembrī. Iepazīstoties ar ierakstiem Sasniegumu grāmatā, Award nacionālie koordinatori – Jānis un Katrīna – pievērsa uzmanību tam, ka Renāte savu individuālo programmu sākusi pildīt pēc tam, kad sasniegusi pilngadību, turklāt 50% no individuālās pašizaugsmes programmas cieši saistās ar dzīvo dabu. Lai izdibinātu mazliet vairāk par Renāti, aicinājām viņu uz elektronisku sarunu par to, kas bija un kā ir.

Ievadam: divos teikumos pastāsti, Tavuprāt, būtiskāko par sevi!
Es esmu topošais vides inženieris Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Pēc pārliecības Latvijas dabas patriots ar biologa sirdi.

Kā Tu uzzināji par programmu Award un kādēļ nolēmi tajā iesaistīties?
Ar Award programmu iepazīstināja vidusskolā. Tas šķita pēdējo laiku labākais „izgudrojums”! Bija tik daudzas lietas, kuras vēlējos izdarīt! To visu bremzēja bailes, pašapziņas trūkums. Tomēr, es sapratu, ka tā turpināt dzīvot nevar. Man bija vajadzīgs atbalsts, kas tāds, kas man liktu iet uz priekšu. Gluži kā fizikā – ja ķermenis ir miera stāvoklī, tad tas arī paliks miera stāvoklī. Lai tas sāktu kustēties, uz to jāiedarbojas ārējiem spēkiem. Mans ārējais spēks bija AWARD. Es sapratu, ja es iesaistīšos Award programmā, atpakaļceļa vairs nebūs, es iešu uz priekšu! Pagāja 4 gadi līdz es saņēmos un iestājos.

Jauno prasmju jomā Tu izvēlējies mazliet savdabīgu darbības sfēru – ornitoloģiju. Vai vari pastāstīt, kādēļ izvēlējies tieši to?
Gluži loģiski, ka izvēlējos darīt to, kas no sirds patīk un tā ir ornitoloģija. Man vajadzēja kādu, kas mani disciplinē regulāri mācīties. Pienākumi, kurus uzstādīja Award programma pārtapa par izklaidi. Viss ko es darīju sagādāja prieku.

Pastāsti citiem – kas ir ornitoloģija un to kādēļ būtu vērts ar ko tādu sākt nodarboties?
Ornitoloģija ir bioloģijas apakšnozare, kas pēta putnus visās to izpausmēs. Ornitoloģiju nevajadzētu jaukt ar putnu vērošanu. Man gan tuvāka ir putnu vērošana kā viens no dabas baudīšanas veidiem. Kāpēc ar to nodarboties? Ir lietas, kuras nevar izstāstīt un šī ir viena no tām. Atveriet kādu Latvijas putnu grāmatu, Jūs būsiet pārsteigti par Latvijas putnu daudzveidību. Šis jaunatklājums Jūs aizvedīs līdz Latvijā lielākajai nevalstiskajai dabas aizsardzības organizācijai – Latvijas Ornitoloģijas biedrību. Tad mēs kļūsim draugi un kopīgi dosimies dabā!

Kāds bija Tavs jauno prasmju jomas mērķis, un ko Tu darīji, lai to sasniegtu? Vai bija kādi īpaši notikumi, kas īpaši spilgti palika atmiņā?
Pieteikuma anketā rakstīju, ka vēlos mācēt atpazīt visas Latvijā sastopamās putnu sugas. Bija skaidrs, ka studēt putnu bilžu grāmatu ir nekam nederīgs pasākums. Lai sasniegtu mērķi, katru pavasara nedēļu devos dabā profesionālu ornitologu vidū, mācījos atpazīt putnus gan pēc izskata, gan balss. Jomas izpildes termiņš bija viens gads. Neskatoties uz to, ka mācības uzsāku ar priekšzināšanām, izvirzīto mērķi sasniegusi neesmu. Ar degsmi turpinu iesākto, jo tas nav reizrēķins, kurš ir konstants un nemainīgs, bez tam, cilvēkam dota spēja aizmirst iemācīto. Ne velti Alberts Einšteins teicis, ka zināšanas ir tas, kas paliek pāri, kad viss jau ir aizmirsts.
Spilgts brīdis atmiņā ir diena, kad sāku mācīties atpazīt putnu grupu, ko sauc par ķauķiem. Lai gan zināju, ka to noteikšana pēc izskata ir ļoti sarežģīta, ticēju, ka ornitologiem ir savi noslēpumi, labi izstrādāta taktika kā tos atpazīt. Cerībā „izsūkt” vērtīgās zināšanas, kādam kungam vaicāju: “Nu, kā tad atpazīt purva ķauķi?” Saņēmu atbildi, ka visiem ķauķiem mutē ir punktiņi, bet purva ķauķim neesot. Es biju sagrauta.

r_uupis

“Abpusējs izbrīns”

Vai iegūtās zināšanas un prasmes noder arī ikdienas vajadzībām, piemēram, studijām?
Noteikti! Vides inženierim jābūt plaša redzesloka speciālistam. Jebkuras zināšanas ir noderīgas, kaut arī ja tās studiju procesā speciāli mācītas netiek. Tomēr pats galvenais ir atcerēties, ka mēs esam daba! Bērni pazīst svešzemju žirafes, tīģerus, lauvas, bet par mūsu sermulīti, caunu zina retais. Lieki piebilst, ka daba mūsdienu izpratnē tiek nodalīta, it kā tā atrastos kaut kur tālu, neaizsniedzama. Zināšanām par dabu jābūt pašsaprotamām un šādiem jautājumiem nevajadzētu tikt uzdotiem.

Ko Tu darīji pārējās Award jomās?
Brīvprātīgajā darbā izgatavoju un uzstādīju putnu būrīšus. Sirds gavilē redzot, ka jaunās mājas atzītas par labu esam. Padomus un palīdzīgu roku sniedza mans brālis un vectēvs. „Puiciskos” darbus gan darīju pati! Ja būtu jāizvēlas vēl kāda jauno prasmju joma, es gribētu iemācīties kāpt kokos, nu, tādos, bez zariem.

Fiziskās sagtavotības joma mani uzrunāja vismazāk. Iespējams, tādēļ, ka stigra pieturēšanās pie grafika nav mans gadījums, tomēr savu mērķi es sasniedzu. Papildu tam, arī pavadītas dienas purvā, pārvietojoties pa sfagniem klātiem ciņiem, ir gana labas fiziskā aktivitāte.

Ekspedīcija bija visinteresantākā, un tā notika, iespējams, skaistākajā vietā Latvijā – Staburagā. Ko mēs darījām, un kādi bija mani pārējie izvirzītie mērķi, tas paliks noslēpums un to es pastāstīšu, tad kad mēs ar Tevi, lasītāj, dosimies dabā!

Kā Tu kopumā raksturotu savu darbošanos programmas Award ietvaros? Kas ir tas būtiskākais, pie kā esi nonākusi un ko esi paņēmusi tālākajam ceļam?

Es ļoti priecājos! Manā draugu lokā nebija neviena „awardieša”, un tomēr, tas nebija šķērslis, lai uzrunātu pilnīgi svešus cilvēkus, lai pieteiktu savu dalību programmai. Kādam tas atkal šķita bērnišķīgi – citus manā vecumā par mammām un tētiem jau sauc, bet es te pildu kaut kādus savus mērķīšus… Es priecājos, ka uzdrošinājos! Savā ceļā gribu nebaidīties uzdrīkstēties, tieši tik vienkārši!

Ko Tu novēli tiem jauniešiem, kuri vēl ir tikai ceļā uz savu mērķu sasniegšanu un Award apbalvojuma iegūšanu?
Lieku roku uz sava sirds rajona un apsolu, ka tas būs patiesi neaizmirstams piedzīvojums Tavā dzīvē! Būsi atklājis jaunu pasauli, kurā dzīvo sirsnīgi ļaudis. Caur labiem darbiem būsi padarījis sevi gaišāku! Reiz mani motivēja rīkoties, tagad es gribu motivēt Tevi, lai pēcāk Tu varētu motivēt citus. Labākas pasaules dēļ – turpini iesākto!

Noslēgumā gribu teikt lielu paldies vārdu manai Award vadītājai Sarmītei Kruglovai un visiem citiem cilvēkiem, kurus Award sapulcinājis ap sevi, lai palīdzētu jauniešiem, tostarp arī man, atrast savu ceļu uz pašizaugsmi!

Gribu teikt lielu paldies vārdu manai Award vadītājai Sarmītei Kruglovai un visiem citiem cilvēkiem, kurus Award sapulcinājis ap sevi, lai palīdzētu jauniešiem, tostarp arī man, atrast savu ceļu uz pašizaugsmi!

Sirsnīgs paldies par Tavām atbildēm! Novēlam, lai arī turpmāk Tev izdodas darīt to, kas patīk, un lai vienmēr ir pārsteiguma un brīnumu pilni mirkļi!

About the author:

Tags:

Saņem jaunākās Award ziņas:

Back to Top