’10 zelta apbalvojumu ieguvēju stāsts

’10 zelta apbalvojumu ieguvēju stāsts

’10 zelta apbalvojumu ieguvēju stāsts

Comments Off on ’10 zelta apbalvojumu ieguvēju stāsts

2010.gada 4.decembrī Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē tika pasniegti 3 Edinburgas hercoga starptautiskās jauniešu pašaudzināšanas programmas Award Zelta līmeņa apbalvojumi. Par savu mērķu sasniegšanu šos apbalvojumus ieguva Arita Bērziņa – programmas dalībniece no Alūksnes – un divas Balvos dzīvojošas jaunietes – Laura Mozule un Liene Misiņa. Award nacionālā koordinatore Latvijā – Katrīna Sprudzāne – sazinājās ar apbalvojumu ieguvējām, lai noskaidrotu to, kā trim zeltenēm tagad klājas un vai pieredze, zināšanas un prasmes, kas gūtas pateicoties dalībai programmā Award, vēl joprojām tiek liktas lietā.

Lūdzu, pastāstiet par sevi!

Arita_AG

Laura_AG

Liene_AG

Ir pagājuši pieci gadi, kopš pabeidzāt pašizaugsmes programmu Award. Kādā veidā pilnveidojaties tagad?

Arita: Pašreiz lielu daļu mana laika aizņem studijas. Dalība Award programmā man iemācīja plānot savu laiku, tāpēc šī prasme man noder un tiek pilnveidota joprojām. Divas reizes nedēļā manu brīvo laiku aizņem dejošana studentu deju ansamblī ‘’Laima’’, tādā veidā esmu attīstījusi, uzlabojusi un pilnveidojusi savas dejošanas prasmes un daru to vēl šobrīd.

Laura: Es uzskatu, ka Award it tikai pats sākums mūsu izaugsmē. Joprojām turpinu pilnveidoties savās prasmēs un zināšanās, spēlējot saksofonu un mācoties maģistrantūrā. Cenšos pieturēties pie veselīga dzīvesveida, tādēļ vairāk laika atvēlu fiziskām aktivitātēm un pārgājieniem. Daudz pilnveidojos, iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem gan Latvijā, gan arī šeit Norvēģijā.

Liene: Pilnveidojos gan studiju laikā, gan darbā, kad ik dienas saskaroties ar jauniem izaicinājumiem, cenšos pārvarēt sevi dažādās disciplīnās. Bet galvenokārt, mācos iepazīt un lietot savas Dieva dotās dāvanas un cenšos pieaugt mīlestībā.

IMG_CROP

Pastāstiet savas spilgtākās atmiņas no tā laika, kad darbojāties programmā Award! 

Arita: Visspilgtāk atmiņā palikušas visas ekspedīcijas, nekad līdz tam brīdim neko tādu nebiju darījusi. Nakšņošana mežā, teltīs, putras gatavošana uz ugunskura, liels skaits noietu kilometru paliks atmiņā ilgu laiku.

Atmiņā palikusi arī vasaras nometne, kas notika Mazsalacā. Tas patiešām bija ļoti labi pavadīts laiks, apgūtas jaunas prasmes, kopīga došanās ekspedīcijā, jauni draugi un paziņas.

Gandarījums un atmiņā paliekoši ir visi koncerti, kuros uzstājos gan dziedot, gan dejojot. Skolas vakari un pasākumi, kuri tika ļoti labi apmeklēti un pats patīkamākais bija dzirdēt jaukās atsauksmes par labi izdevušos noorganizētu pasākumu.

Vienmēr atcerēšos savu Zelta līmeņa projektu, jo tā bija pirmā reize kad saskaros ar bērniņiem ar īpašām vajadzībām. Tā bija neaizmirstama pieredze redzot to cik mēs varam būt dažādi, un prieks, ka varu palīdzēt un sagādāt prieku bērniem, kaut vai tikai parunājoties. Un vēl lielāks gandarījums, ka šie bērni mani atceras vēl šodien.

Visas apbalvošanas ceremonijas bija kā lieli un skaisti svētki. Ļoti jauki atcerēties, ka Sudraba apbalvojumu pasniedza Lauris Reiniks, bet Zelta apbalvojumu Vaira Vīķe – Freiberga. Svētku sajūtu radīja jauki pārdomātie un vadītie apbalvošanas pasākumi ar slaveniem viesmāksliniekiem.

Laura: Noteikti ekspedīcijas. Visas. Gan bronzas, gan sudraba, gan zelta. Ekspedīcijas man saistās ar pirmajiem īstajiem piedzīvojumiem kopā ar labākajiem draugiem. Nedaudz ārpus ierastās komforta zonas, bet vienotības sajūta ļāva tik pāri visām grūtībām. Telti nu protu uzcelt jebkādos apstākļos un izveidot līdzi ņemamo mantu sarakstu arī.

Liene: Visspilgtāk atmiņā palikušas tieši ekspedīcijas. Man vienmēr patikuši pārgājieni, vēljovairāk tad, ja tajos var doties kopā ar uzticamiem draugiem, kas iegūti darbojoties šai pašā programmā „Award”. Nogurumu pēc noietiem desmitiem kilometru dienā vienmēr atsvēra piedzīvotais un apgūtais brienot pa pļavām, mežiem, reizēm nomaldoties vai apjūkot, pie zīmēm, piemēram, igauņu valodā, kuru nepārzinām, bet sadarbojoties visiem kopā, vienmēr viss tika pārvarēts un veiksmīgi atrisināts.

IMG_0994_CROP

Kādas aktivitātes bijāt izvēlējušās Zelta līmenī?

Arita: Zelta līmeņa aktivitātes:

Prasme – dziedāšana. Mērķis apgūt vokālo dziedāšanu un iemācīties dažas dziesmas.

Fiziskā aktivitāte – vispārējās fiziskās sagatavotības uzlabošana. (skriešana, muskuļu treniņš, riteņbraukšana, peldēšana, slēpožana, sporta spēles)

Brīvprātīgais darbs – palīdzība skolas ēdināšanas firmai. Palīdzēju gatavot un pasniegt karstos dzērienu starpbrīžos skolas kafejnīcā, palīdzība ēdnīcas un kafejnīcas dekorēšanā, palīdzēt tulkot ēdienkartes angļu un krievu valodās starptautiskos pasākumos)

Ekspedīcija – tūrisma vietu izpēte Dienvidigaunijā.

Zelts projekts – organizēt spēles un brīvā laika aktivitātes bērniem ar īpašām vajadzībām Latvijas Bērnu fonda nometnē.

Laura: Prasmju līmenī pilnveidojos saksofona spēlē (ko turpinu vēl joprojām). Fiziskajā sagatavotībā apmeklēju fizioterapijas nodarbības. Labo darbu līmenī gatavoju dāvaniņas bērnu nama bērniem, bet zelta līmeņa projektu kopīgi veicām Kārsavas luterāņu baznīcas atjaunošanas darbu ietvaros.

Liene: Zelta līmenī apguvu krievu valodas pamatus. Projekta ietvaros kopā ar vairākiem jauniešiem piedalījāmies Kārsavas baznīcas atjaunošanas darbos. Ekspedīcijā devāmies uz Latvijas – Igaunijas robežu. Fiziskā sagatavotība – iknedēļas treniņi skolā, veicot vispārējās sagatavotības vingrinājumus un citas aktivitātes, kas palīdzēja uzlabot vispārējo fizisko formu.

Kā jūs raksturotu savu toreizējo ceļu uz pašizaugsmi?

Arita: Atceroties Award programmas laikā piedzīvoto, tagad liekas pašsaprotami tas, ko darīju, bet kad biju programmā nemaz nebija tik viegli. Apgūt kaut ko pilnīgi jaunu, tā apgūšanai veltīt laiku un visu saplānot nemaz nebija vienkārši. Viens no aizraujošākajiem, bet tajā pašā laikā grūtākajiem pārbaudījumiem bija ekspedīcijas iziešana, jo tajā vajadzēja gan fizisku izturību, gan morālu. Padzīvot pāris dienas neparastos apstākļos bija liels pārbaudījums sev.

Apgūstot dziedāšanu un pirmo reizi uzkāpt uz skatuves bija satraucošs mirklis. Iestudēt pasākumus, vadīt tos un būt atbildīgam par izdarīto manuprāt ir svarīgs punkts savā pašizaugsmē. Kā arī izplānot visu savu Zelta projektu, atrast kur to realizēt un nokārtot visu, lai tas izdotos, bija jāieliek liels darbs, drosme un uzņēmība, taču tagad esmu pateicīga, ka to visu kādreiz darīju, jo tas man ļauj daudzas dzīves situācijas atrisināt vienkāršāk.

Laura: Laiks, kad veicu aktivitātes zelta līmenī bija īpašs manā dzīvē. Biju tikko beigusi vidusskolu, un viss manā dzīvē mainījās. Jāuzsāk studijas augstkolā, un jāpierod pie Rīgas ikdienas ritma. Award palīdzēja turēties pie pamatvērtībām. Toreiz arī pievienojos Award muzikālajai grupai. Gribējās sasniegt visu un izmantot dotās iespējas.

Liene: Bija vieglāki un bija arī grūtāki brīži. Reizēm likās, ka dažās jomās īsti nevirzos uz priekšu, bet kā jau tas bieži notiek – lai ieraudzītu īsto rezultātu un izaugsmi, bija vajadzīgs, lai paiet kāds laiciņš un tad jau bija skaidrs, ka tik traki nemaz nav.

Vai kādreiz sanāk izmantot tās zināšanas un prasmes, ko guvāt pildot savu individuālo programmu jebkurā no līmeņiem?

Arita: Bronzas līmeņa prasme bija pasākumu organizēšanas un scenāriju rakstīšanas prasme, pēc programmas beigšanas es turpināju savu prasmi attīstīt un pielietot, jo nācās vadīt vairākus pasākumus un rakstīt scenārijus arī citiem pasākumiem.

Sudraba līmeņa fiziskā aktivitāte bija dejošana, kopš tā laika, joprojām attīstu šo prasmi arvien labākā un augstākā līmenī.

Mana Zelta līmeņa prasme bija apgūt dziedāšanu, šo prasmi apguvu pilnīgi no jauna, taču jau pēc gada piedalījos Noras bumbieres jauno talantu konkursā un ieguvu 2.vietu, kā arī ar dziedāšanu esmu uzstājusies vairākos koncertos un pasākumos arī pēc Awards programmas beigšanas.

Laura: Kā jau minēju iepriekš, joprojām spēlēju saksofonu, sportoju un dodos pārgājienos. Kad dodos pārgājienos, manā somā vienmēr ir viss nepieciešamais, bet nekā lieka. Tas man noteikti noder no Award ekspedīciju pieredzes.

IMIG_CROP

Liene: Jā, ir situācijas, kurās atsevišķas apgūtās prasmes noder, bet lielākoties noder tieši programmas laikā „uztrenētā” disciplīna.

Kāds ir lielākais ieguvums no tā, ka kādreiz piedalījāties programmā Award?

Arita: Mans lielākais ieguvums, par kuru jāpateicas programmai Award, tika aizsākts tad, kad veicu savu Zelta līmeņa projektu. Tas tika veikts Balvos, kad piedalījos kā brīvprātīgā bērnu nometnē bērniem ar īpašām vajadzībām. Lai darbotos šajā nometnē kā aktivitāšu organizatore, man nācās sameklēt kontaktus ar svarīgiem cilvēkiem, kas strādā Latvijas Bērnu fondā. Pateicoties šiem iegūtajiem kontaktiem un labajām atsauksmēm par manu darbu, es joprojām, katru vasaru strādāju bērnu nometnēs bērniem ar īpašām vajadzībām. Bet pats svarīgākais –  darbs nometnēs man arī palīdzēja izvēlēties profesiju, kurā pašreiz mācos, jo darbs ar slimiem bērniņiem man deva vēlmi mācīties fizioterapiju.

zekjes

Laura: Neaizmirstamas atmiņas kopā ar draugiem. Tas ir mans pats lielākais ieguvums.

Liene: Iegūtie draugi un atmiņas. Darbošanās šajā programmā ar dažiem cilvēkiem aizsāka, bet ar citiem stiprināja jau esošās draudzības saites, jo varējām kopīgi doties piedzīvojumos, apgūt jaunas prasmes, sportot utt. Vēl jāmin arī tas, ka programma deva iespēju vairāk apzināties savas spējas, kā arī kļūt atvērtākai gan pret citiem, gan attiecībā uz jauniem izaicinājumiem.

Vai atceraties, kāda bija sajūta, kad saņēmāt Zelta apbalvojumu? Ko katrai no jums nozīmēja vai vēl joprojām nozīmē tas, ka saņēmāt šo apbalvojumu?

Arita: Apbalvojuma saņemšana bija viens no emocionālākajiem brīžiem kāds jebkad piedzīvots. Šis mirklis man bija ļoti īpašs, jo apbalvojumu pasniedza Vaira Vīķe – Freiberga, un tas bija vēl jo īpašāks, jo apbalvošana bija manā 18. dzimšanas dienā. Izejot pēc apbalvojuma un zelta nozīmītes, bija satraucoša, bet labi padarīta darba sajūta. Gandarījumu un lepnumu par sevi radīja un joprojām rada arī tas, ka biju pirmā no Alūksnes, kas saņem Zelta apbalvojumu.

Laura: Satraukums un gandarījuma sajūta par paveikto un par to, ka vēl kādam citam rūp mana pašizaugsme. Tas darbs, ko Award vadītāji iegulda ir vārdos neizsakāms. Es jūtos pateicīga par dalību šajā programmā, jo viss, ko esmu darījusi, veido mani un manu skatījumu uz dzīvi.

Liene: Tas bija priecīgs notikums. Labi padarīta darba sajūta un gandarījums par savā ziņā vēl viena dzīves posma noslēgumu.

Kādēļ jūs citiem jauniešiem ieteiktu iesaistīties programmā Award?

Arita: Iesaistīšanās Award programmā ir sava vaida sevis pārvarēšana, iespēja pārbaudīt to, uz ko esi spējīgs. Tā ir iespēja un motivācija apgūt daudz ko jaunu, iespējams ko tādu, ko sen jau esi vēlējies iemācīties. Award programma dod iespēju iepazīties ar jauniem cilvēkiem, iemāca pašam plānot savu laiku, kā apgūt jaunās prasmes.

Laura: Award programma ir balstīta un pamatvērtībām – izglītība, pašizaugsme un veselīgs dzīvesveids. Ir nepieciešams jauniešiem parādīt, ka tas šajā vecumā ir pats svarīgākais sakārtotai un pilnvērtīgai dzīvei turpmāk. Award sniedz neaizmirstamas emocijas, pieredzi, piedzīvojumus un draugus.

Liene: Programma Award ir lieliska motivācija pilnveidot sevi dažādās jomās, trenēt disciplīnu, kā arī iepazīt jaunus un interesantus cilvēkus.

Jūsu novēlējums visiem jauniešiem, kas pilda savu individuālo Award programmu.

Arita: Esiet mērķtiecīgi un nepadodieties grūtību priekšā. Apgūstiet visu jauno ar prieku, jo iespējams, tās prasmes, ko būsiet ieguvuši, dzīvē Jums var ļoti noderēt. Iesaistieties visās Award programmas aktivitātēs, jo tā ir lieliska iespēja iepazīties ar jauniem un atraktīviem cilvēkiem. Tiecieties uz mērķi, jo saņemt Award nozīmīti ir ļoti emocionāls un skaists mirklis, ko atcerēsieties vienmēr, tāpat kā labie darbi, kurus būsiet veikuši.

Laura: Novēlu izbaudīt laiku kopā ar citiem Award biedriem un vadītājiem, jo laiks paskrien ļoti ātri. Tvert zināšanu bagātības no visiem, kas šobrīd ir jums apkārt.

Liene: Novēlu turēties pie sevis nospraustajiem mērķiem un tos veiksmīgi sasniegt, nepadoties, kad ceļā parādās kādas grūtības.

About the author:

Tags:

Saņem jaunākās Award ziņas:

Back to Top