SloAdventure2017

SloAdventure2017

SloAdventure2017

Comments Off on SloAdventure2017

Raksta autore: Guna Una Jāzepa, programmas Award zelta līmeņa dalībniece

No 31. jūlija līdz 11. augustam Slovēnijas pašos dienvidos, nelielā ciematā Fara, notika starptautisks The Duke of Edinburg’s International Award Erasmus+ finansēts projekts „SloAdventure2017”, kuras laikā jaunieši no Lietuvas, Somijas, Nīderlandes, Čehijas, Slovēnijas un Latvijas veica savus zelta līmeņa piedzīvojuma ceļojumus.

No Latvijas mēs bijām pieci jaunieši no dažādām Latvijas Award vienībām – Aleks Krontāls no Annenieku pamatskolas Award vienības, Amanda Bizauska no Mežinieku pamatskolas, Alise Bašķe no Valkas Bērnu un jauniešu centra „Mice” , Jack Sa Nogueira no Rīgas Starptautiskās skolas un es, Guna Una Jāzepa,  no Bikstu pamatskolas Award vienības. Līdzi mums devās Award vadītāja no Balvu Valsts ģimnāzijas Valentīna Pužule un Award zelta apbalvojuma saņēmējs Ilmārs Pužulis, kuri piedzīvojuma ceļojuma laikā bija arī mūsu uzraugi. Paldies viņiem par zināšanām, rūpēm un atbalstu visa ceļojuma laikā!

Pirmajās nometnes dienās notika dažādas iepazīšanās un saliedēšanās aktivitātes, tostarp mēs devāmies nelielā pārgājienā pa apkārtējo teritoriju. Šī pārgājiena laikā dalībnieki iepazinās ar reljefu un dabu, pa kuru veiks savas ekspedīcijas.

Turpmākajās dienās tika veidotas starpvalstu komandas, kādās jaunieši dosies savā piedzīvojumu ceļojumā. Savstarpēji tika izvērtētas katras komandas stiprās un vājās puses, veiktas dažādas komandas saliedēšanas aktivitātes, gatavota četru dienu ēdienkarte un maršruts un sagatavots ekipējums. Galvenā sazināšanās valoda nometnē bija angļu valoda, bet noderēja arī vācu valodas prasmes, jo, piemēram, es tiku iedalīta grupā, kurā spēj sazināties arī vācu valodā, jo komandas uzraugs bija Award vadītājs, kurš labāk pārvalda vācu valodu.

Beidzot klāt bija arī pats piedzīvojuma ceļojums. No rīta visi cēlās jau nedaudz pēc pulksten četriem , lai jau pēc pieciem varētu doties ceļā. Tika solītas karstas dienas, līdz pat + 35 grādiem, tāpēc grupām bija mērķis katru dienu sākt iet pēc iespējas agrāk, lai izvairītos no dienas svelmes. Zelta piedzīvojuma ceļojumā tika pavadītas četras dienas un trīs naktis, kopā noejot apmēram 90 km.

Kalnainais reljefs daudziem radīja grūtības, īpaši tādu valstu pārstāvjiem kā latviešiem, lietuviešiem un nīderlandiešiem, jo šajās valstīs kalnu nav, ir tikai tādi nelieli pakalniņi. Jo augstāka virsotne bija jāsasniedz, jo lielāks gandarījums bija par nonākšanu tās galā. Katras virsotnes galapunktā bija kastīte ar žurnālu, kurā varēja ierakstīt, ka arī tu esi nonācis šajā virsotnē.

Visas dienas bija saulains un ļoti karsts laiks,  otrajā naktī piedzīvojām arī negaisu ar lietu, bet, guļot teltīs, tas īsti netraucēja. Mums latviešiem pārsteigums bija lāči. Par tiem bijām brīdināti un apmācīti, kā rīkoties, ja tos redz. Kad reāli mežā ieraudzījām lāča pēdas, sapratām, ka jābūt modriem. Katru vakaru pārtikas krājumi tika ielikti maisos un iekārti kokā, lai lāči nenāktu ēdiena meklējumos pie mums teltīs.

Protams, skaistie dabas skati, atšķirīgā daba, kalnainais reljefs radīja īpašas sajūtas, īpaši tajos brīžos, kad tu sēdi kāda kalna virsotnē un skaties apkārt plašumos no augšas, un saproti, cik tu cilvēks esi niecīgs uz tā visa fona. Un tad ir gandarījums par paveikto, ka tu spēj pārvarēt karstumu, fiziskās grūtības, kāpjot kalnā ar smagu mugursomu, un sasniegt mērķus kopā ar jaukiem un līdzīgi domājošiem cilvēkiem.

Pēc piedzīvojuma ceļojuma bija prieks par paveikto un prieks atkal ieraudzīt  citus „senneredzētus” draugus no nometnes. Nākamajā dienā bija laiks ekspedīcijas izvērtēšanai. Katra grupa veidoja prezentācijas, kuras parādīt pārējiem nometnes biedriem un vadītājiem. Katras grupas pieeja bija citāda. Bija gan teatrāli uzvedumi, gan dziesmas, gan bilžu prezentācijas, gan ilustrēti grupas piedzīvojumi.

Vēl kopā iepazīta citu tautu kultūra, ēdieni, kurus arī pēdējā vakarā nometnes vietā katras valsts komanda pagatavoja un cienāja pārējos. Bet pēdējā dienā devāmies uz Slovēnijas galvaspilsētu Ļubļanu, kur nometnes vadītājs Jaka mums parādīja pilsētas skaistākās vietas un iepazīstināja ar to vēsturi. Vēl pēdējās atvadas, un brīnisķīgais piedzīvojums varēja beigties.

Šīs nometnes laikā tika iegūta jauna pieredze, jaunas zināšanas un prasmes,  spilgtas emocijas un draugi, kas nekad netiks aizmirsti. Šīs vasaras brīnišķīgais piedzīvojums ir beidzies, bet ar jauniegūtajiem draugiem jau plānojam citus ceļojumus nākotnē.

Aleka domas par nometni ir šādas: „Man nometne ļoti patika, īpaši tas, cik ātri visi iepazinās un sadraudzējās. Ļoti ātri ieguvu draugus.  Īpašais ir tas, ka es biju viens no jaunākajiem, bet tāpat atradu cilvēkus ar līdzīgām interesēm un izbaudīju sarunas un piedzīvojumus kopā. Bijām ļoti saliedēta komanda. Šie cilvēki man vienmēr paliks atmiņā ar to, ko katrs no viņiem man ir devis. Nevaru nepieminēt smieklīgo atgadījumu naktī. Bija ap diviem naktī, kad pamodos un dzirdēju koku krakšķēšanu un smagus soļus. Nodomāju – tas ir lācis. Tad pēkšņi Award vadītāja un uzraugs Valentīna iesaucās: “Alek, beidz staigāt apkārt un ej gulēt!”, tad arī sāku skaļi smieties, pamodinot teltsbiedru.”

Amandas domas: „ Viennozīmīgi varu teikt, ka tā bija man ļoti nebijusi, interesanta un piedzīvojumiem bagāta pieredze. Divās nedēļās paspēju iepazīt dažādu valstu cilvēkus, viņu tautas kultūru, un sapratu to, ka šādos projektos satiekas paši labākie, atraktīvākie un neatlaidīgākie jaunieši. No nometnes man visspilgtāk atmiņā ir palikuši vakari pie ugunskura un nakts pastaigas gar upi, jo tieši tur mēs ik vakaru dziedājām, dejojām, stāstījām jokus jeb veidojām tās atmiņas, ko atcerēsimies vēl ilgi.

Atmiņā visvairāk ir palikuši kalni, kuros nācās kāpt augšā un nedaudz arī lejā. Bija vajadzīga liela fiziskā izturība. Man ļoti paveicās ar komandas biedriem. Katra diena bija smieklu, joku un dziesmu pilna. Spējām pasmieties par mūsu veiksmēm un neveiksmēm. Neskatoties uz to, ka mēs katrs nācām no citas valsts un varējām runāt tikai angļu valodā, mēs iepazinām cits citu, un varu teikt, ka kļuvām par izcilu un saliedētu komandu.

Šī bija lieliska pieredze, jo pirmo reizi biju starptautiskā nometnē, uzlaboju svešvalodas prasmes, iepazinu citu tautu kultūru, iemīlēju brīnišķīgo dabu, izgāju zelta piedzīvojuma ceļojumu mums latviešiem neraksturīgā vidē(pakalni), bet pats galvenais ir tas, ka ieguvu jaunus draugus no citām valstīm, ar kuriem arī šobrīd uzturu kontaktus un priecājos par iegūto pieredzi un emocijām.”

Alises domas: „Kas man visvairāk patika Slovēnijā? Tā noteikti ir ekspedīcija, tā bija pati labākā daļa. Četras dienas kalnos, kas pašiem slovēņiem skaitās pakalniņi, četras dienas ar tikko iepazītiem jauniešiem, ejot cauri dažādām situācijām, gan nopietnām gan ne tik nopietnām. No ekspedīcijas noteikti vēl paliks atmiņā redzētie meža zvēri – meža cūkas, vāveres un stirnas. Dienas pirms un pēc ekspedīcijas arī tika ļoti jauki pavadītas, iepazīstot jauniešus no citām zemēm. Tagad ar prieku varu teikt, ka man ir draugi Slovēnijā, Čehijā, Lietuvā, Nīderlandē un Somijā. Tik tiešām – šie vakari pie ugunskura vai sēžot iekšā un runājot par visu un tai pat laikā par neko paliks prātā vēl ilgi .”

About the author:

Tags:

Saņem jaunākās Award ziņas:

Back to Top