Aktualitātes

  • Latvijā viesosies Veseksas grāfs, princis Edvards
    Comments Off on Latvijā viesosies Veseksas grāfs, princis Edvards

    Novembra izskaņā Latvijā viesosies Veseksas grāfs, princis Edvards. Darba vizītes centrā būs Edinburgas hercoga starptautiskā jauniešu pašaudzināšanas programma Award.

    Veseksas grāfs, princis Edvards piedalīsies virknē pasākumu, kas saistīti ar programmas Award Latvijā 10. jubileju. Līdzīgi kā citviet pasaulē, viņš pasniegs zelta The Duke of Edinburgh’s International Award tiem jauniešiem, kas sasnieguši savus individuālos programmas Award mērķus, un satiksies ar dažādu Award vienību un iestāžu pārstāvjiem.

    Veseksas grāfs, princis Edvards ir Lielbritānijas karalienes Elizabetes II un Edinburgas hercoga, prinča Filipa jaunākais dēls, izglītojies Kembridžā, kur ieguvis mākslas maģistra grādu. Ilgus gadus viņa darbība bija saistīta ar dažādām kultūras organizācijām, bet šobrīd viņš ir vairāku sporta un mākslas organizāciju patrons. Prinča Edvarda darbības galvenais fokuss ir atbalstīt un attīstīt starptautisko jauniešu pašaudzināšanas programmu Award, ko 1956. gadā dibināja viņa tēvs Edinburgas hercogs princis Filips un vācu pedagogs Kurts Hāns.

    Saite uz šo ziņu..
  • Apbalvots 71 programmas Award dalībnieks
    Apbalvots 71 programmas Award dalībnieks
    Comments Off on Apbalvots 71 programmas Award dalībnieks

    2016.gada 12.novembrī, laikā, kad visa Latvija dzīvo Valsts svētku noskaņās, Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē tika svinēti svētki par godu jauniešu apņēmībai un pašizaugsmei.

    Edinburgas hercoga starptautiskās jauniešu pašaudzināšanas programmas Award apbalvošanas pasākumā šogad tika sumināti 44 bronzas un 27 sudraba līmeņa programmas Award dalībnieki no Alūksnes, Anneniekiem, Auces, Balviem, Bejas, Bikstiem, Jaunbērzes, Jaunjelgavas, Jelgavas, Kandavas, Lielvārdes, Lejasciema, Rēzekne, Rīgas, Salaspils un Valkas, kuri programmas Award ietvaros sasnieguši četrus individuālos mērķus. Lai iegūtu apbalvojumu, katrs jaunietis vismaz 3 mēnešus (bronzas līmenī) vai 6 mēnešus (sudraba līmenī) veltīja laiku brīvprātīgajam darbam, fiziskajai aktivitātei, prasmēm un piedzīvojumu ceļojumam.

    kopbilde

    Jauniešus īpašajā svētku dienā uzrunāja un bronzas un sudraba The Duke of Edinburgh’s International Award pasniedza programmas Award nacionālā direktore Agra Bērziņa, Lielbritānijas Diplomātiksās misijas Latvijā vadītājs Tims Kollijs (Tim Colley), kurš visus pārsteidza ar savām latviešu valodas zināšanām, un Kārlis Bardelis, kurš šī gada maijā sāka pēc 142 dienām pabeidza savu Atlantijas okeāna šķērsošanas ceļojumu.

    Šī gada apbalvošanas pasākuma tēma izvēlēta atbilstoši 10.gadadienas svinību garam: “Present”, ko var tulkot gan kā – tagadne, šis brīdis – , gan kā – dāvana. Pirmo dāvanu apbalvojumu pasniegšanas ceremonijas apmeklētājiem bija sarūpējusi grupa “Deep Silence” no Lejasciema. Otro dāvanu pasniedza Agnese Rakovska, kura apbalvojumu ieguvējus un pasākuma viesus iepriecināja ar dziesmām “What’s up”, “Vienaldzība” un “Laika dziesmiņa”.

    Pēc apbalvošanas pasākuma visi apbalvojumu ieguvējie un viņu Award vadītāji saņēma no Rīgas pieminekļu aģentūras īpašu dāvanu – iespēju apmeklēt Brīvības pieminekļa Goda telpu un palūkoties uz Valsti, esot 19 metru augstumā pašā Rīgas sirdī.

    Latvijas Nacionālā Opera un Balets visiem Award vadītājiem, kuri palīdzēja programmas Award dalībniekiem veidot individuālo programmu un atbalstīja laikā, kad notika virzība uz mērķu sasniegšanu, dāvināja biļetes uz Džakomo Pučīni operu “Vīlas. Džanni Skiki”.

    lnob_logo_1_117c-page-001

    Saite uz šo ziņu..
  • Intervija ar 2011. gada zeltiem
    Comments Off on Intervija ar 2011. gada zeltiem

    2011. gada 3.decembrī par savu mērķu sasniegšanu Rīgas Stradiņa universitātē Katrīnai Sprudzānei, Ditai Bēterei un Laurai Sprudzānei tika pasniegti Edinburgas hercoga starptautiskās jauniešu pašaudzināšanas programmas Award Zelta līmeņa apbalvojumi. Award dalībniece Madara Rakšte vēlējās noskaidrot, kā meitenēm iet šobrīd un vai dalība programmā Award viņām ir atstājusi pozitīvas atmiņas un zināšanas, kā arī pieredzi, ko izmantot arī turpmāk.

    zelts

    Lūdzu, pastāstiet par sevi!

    dita

    l-and-kate

    Kāpēc nolēmāt iesaistīties programmā Award?

    DITA: Par iesaistīšanos programmā jāpasakās Balvu Valsts ģimnāzijas skolotājai Valentīnai Pužulei, kura šo programmu iepazīstināja “teicamnieku pulciņā”. Mani piesaistīja iespēja piedalīties vasaras nometnēs un citos pasākumos kopa ar jauniešiem no visas Latvijas un Award sadarbības valstīm ārzemēs.

    LAURA: Par Award programmu izstāstīja Award vadītāja Valentīna Pužule, izklausījās interesants un lietderīgs veids kā pavadīt savu brīvo laiku un pilnveidot sevi, tāpēc arī iesaistījos.

    KATRĪNA:  Visa sākums bija devītās klases eksāmenu laikā, kad paralēli konsultācijām dažādos mācību priešmetos, skolotāja Valentīna Pužule piedāvāja maniem klasesbiedriem iespēju doties uz vasaras nometni Liepājas pusē. Likās, ka piedāvājumus neattiecās uz mani, jo nebiju teicamniece, toties meln-sarkani mati gan man bija. Anatomijas skolotājai par tādu krāsas izvēli bija ko teikt, tādēļ nodomāju, ka “izredzēto” lokā tik drīz netikšu.   Desmitā mācību gada sākumā no skolas biedriem uzzināju par biedrību “Septiņpadsmit” un to, cik dažādām aktivitātēm ir pildīts biedrības dalībnieku kalendārs. Man arī bija vēlme piedzīvot līdzīgas lietas.

    Izrādījās, ka vasaras nometnes un biedrības vienojošais elements bija skolotāja Valentīna, kura piedāvāja iespēju iesaistīties programmā Award.  Tad nu sadūšojos un ar saviem trūkumiem – vidējo atzīmi 7,6  un nu jau rudajiem matiem –  un domu “kas būs – būs”, devos pie Award vadītājas, jo vairs negribēju laist garām iespējas.

     

    Kādas aktivitātes veicāt zelta līmenī, un kādi bija mērķi, kurus tiecāties sasniegt?

    DITA:
    Prasmes – Franču valodas apguve

    Fiziskā sagatavotība – Volejbols

    Labais darbs – dažādi pienākumi Balvu Romas katoļu baznīcā

    Zelta projekts – baznīcas renovēšana Kārsavā

    Zelta ekspedīcija – dabas izpēte Igaunijā

    LAURA:  Jāsāk būs atcerēties, jo diezgan ilgs laiks pagājis. Zelta līmenī es spēlēju volejbolupadziļināti mācījos angļu valodu  un brīvprātīgajā darbā veidoju ziedu kompozīcijas baznīcā.

    KATRĪNA: Brīvprātīgā darba mērķis bija organizēt starptautisku jauniešu apmaiņas projektu, tādēļ 12 mēnešu garumā gatavojos tam visdažādākajos veidos. Pašā sākumā – apmeklēju Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras organizēto pasākumu, kura ietvaros slīpēju projekta ideju. Kopā ar “Raibais Kaķis” biedriem ideju pārcēlām projekta pieteikumā un cītīgi atlasījām partnerorganizācijas. Kamēr gaidījām projekta apstiprinājumu, palīdzēju ar dažādu aktivitāšu organizēšanu vietējā jauniešu centrā. Itin katra nodarbe palīdzēja sagatavoties projektam “Feel it”, kurš 2010.gada augustā notika Balvos un kurā piedalījās latvieši, igauņi,itāļi, turki un ungāri. Prasmju jomā vēlējos attīstīt pacietību, tādēļ nolēmu to apgūt ar origami palīdzību. Individuālais mērķis: uzlocīt 1000 dzērves. Tās izveidoju no 500 parastām a4 formāta biroj-papīra lapām, kuras pirms tam vēl bija attiecīgi jāsagatavo. Protams, dažādības nolūkos locīju arī citas figūras. Fiziskajā sagatavotībā nodarbojos ar ārstniecisko vingrošanu. Šīs jomas individuālais mērķis bija izveidot veselīgu ieradumu veltīt laiku īpaša vingrinājumu kompleksa izpildei. Zelta līmeņa projektu īstenoju Kārsavā, kur 2010.gada jūnijā turpinājām iepriekšējo programmas Award dalībnieku darbus. Piecas dienas pucējām baznīcu un tās apkārtni.

    2011.gada vasarā četras dienas veltīju tam, lai piedzīvojumu ceļojuma ietvaros iepazītos ar Alūksnes augstienē esošajiem pilskalniem un kalniem.

     

    Vai atceraties kādas grūtības  vai problēmas, ar kurām nācas saskarties?

    DITA: Visas aktivitātes sagādāja lielu prieku un bija pašas par sevi interesantas – volejbolu spēlēju un franču valodu mācos joprojām. Visgrūtākais  bija pieturēties pie plāna un šīs aktivitātes veikt regulāri. Arī, ja ir slinkums, ja parādās kādas citas, varbūt tajā brīdī interesantākas lietas, ko darīt.

    LAURA: Īsti neatceros tādas ļoti izteiktas grūtības. Visgrūtākais laikam bija noiet piedzīvojumu ceļojumā tos daudzos km, kad smaga soma mugurā un kājas jau piekusušas.

    KATRĪNA: Atceros, ka bija grūti projekta “Feel it” laikā, jo visu gribēju maksimāli izdarīt pati. Ceturtajā projekta dienā man vairs nebija spēka, tādēļ mani draugi un pārējo valstu grupu līderi nolēma man piešķirt brīvdienu un pārņēma vadību savās rokās. Todien kārtīgi izgulējos un pēc tāda restarta biju atguvusi spēkus un gribu darboties tālāk.

     

    Kura joma – fiziskā sagatavotība, brīvprātīgais darbs, prasmes, piedzīvojumu ceļojums – bija pati labākā, interesantākā un atmiņām bagātākā?

    DITA: Zelta projekta veikšana Kārsavā un ekspedīcija Igaunijā ir palikušas atmiņā visspilgtāk. Tās ir aktivitātes, kuras, es, droši vien, nebūtu veikusi, ja nebūtu bijusi programmas Award dalībniece.

    LAURA:  Man vislabāk atmiņā palicis piedzīvojumu ceļojums, jo tā laikā mēs ne tikai iepazinām jaunas Igaunijas vietas, bet pētījām arī dabu. Nekad nebiju redzējusi lauku ar griķu stādiem, ko šajā piedzīvojumā redzēju.

    KATRĪNA: Katra joma bija īpaša. Joprojām atceros to labo sajūtu, kas pārņēma ķermeni pēc kārtīgas izvingrošanās – jutos dzīvīgi, bet reizē ar tādu patīkamu smagumu. Brīvprātīgais darbs bija interesants, jo to pildot bronzas un zelta līmenī satiku cilvēkus ar dažādu dzīves pieredzi. Prasmju jomas aktivitātes vienmēr bijušas ar krietni dziļāku domu, nekā tas pārējiem redzams. Nebūšu diez ko oriģināla pieminēdama piedzīvojumu ceļojumu, jo būt pie dabas nozīmē, ka esi izvēlējies atslēgties no tā, kas ir bijis, un tā, kas vēl būs, lai piedzīvotu to, kā ir būt šeit un tagad.

     

    Vai iegūtās zināšanas, prasmes un pieredze, ko savulaik guvāt iesaistoties šajā pašizaugsmes programmā, tiek izmantotas arī šobrīd?

    DITA: Iegūtā  pieredze Award programmā, tāpat kā jebkura gūtā pieredze, protams tiek izmantota arī šobrīd. Visas aktivitātes, kuras veicu, pasākumi, kuros piedalījos un cilvēki, kurus satiku šīs programmas ietvaros, ir savā ziņā veidojuši mani tādu, kāda es esmu, un kā es redzu pasauli. Ja pārkāpj uz mazākām dimensijām, tad varu teikt, ka vēl joprojam labprāt spelēju volejbolu un gadās saskarties arī ar franču valodu, jo Freiburga atrodas pusstundas brauciena attālumā no Francijas.

    LAURA:  Protams, viss kas dzīvē iemācīts, kaut kādā situācijā noder. Piemēram, orientēšanās kartē un kompasa izmantošana.

    KATRĪNA: Tieši pašas pieredze ir dzinulis darbā – atsaucos uz to, lai radītu iespēju jauniešiem iespējami pilnvērtīgi izmantot individuālo programmu sniegtās iespējas. Uzskatu, ka programmas laikā gūtās zināšanas un prasmes, kas saistītas ar ceļošanu, ir gana labas, tādēļ, lai tās nepārklātos ar putekļu kārtu, laiku pa laikam cenšos tās likt lietā.

     

    Kāds Jūsuprāt ir lielākais ieguvums, ko guvāt, piedaloties programmā Award?

    DITA: Pieredze.

    LAURA: Pats svarīgākais ir tas, ka es ieguvu daudz pozitīvu emociju un jaunus draugus.

    KATRĪNA: Īpašās attiecības ar cilvēkiem, ar kuriem kopā devos piedzīvojumu ceļojumos un ar kuriem īstenoju zelta līmeņa projektu.

    Padalieties sajūtās. Kādas tās bija, kad saņēmāt ilgi gaidīto zelta apbalvojumu?

    DITA: Apbalvojuma saņemšanas brīdī, godīgi sakot, nekādu īpašu sajūtu nebija. Savukārt, brīžos, kad pārvarēju savu slinkumu un plānoto Award aktivitāti veicu, tad  prieks un gandarījums katru reizi bija arvien lielāks. Tajos brīžos, kad zināju “šī ir pēdējā diena, pēdējā reize, kad man ir jāveic labais darbs/jāmācās franču valoda/jāpiedalās volejbola teniņā utt.”, bija skumji, ka nu tas ir galā. Bija liela vēlme nospraust nākošo mērķi un apgūt ko jaunu.

    LAURA: Bija pozitīvas emocijas, prieks, ka mans ieguldītais darbs ir vainagojies ar zeltu.

    KATRĪNA: Atminos, ka tajā lietainajā dienā, gatavojoties apbalvošanas pasākumam, mājās valdīja svētku sajūta. Rīgas Stradiņa universitātes aulā, kamēr gaidīju brīdi, kad mani aicinās saņemt apbalvojumu, domāju par to, kas tad īsti ir padarīts un sasniegts.

    Pēc patroneses video sveiciena biju mazliet sašļukusi – radās sajūta, ka šis apbalvošanas pasākums nav tik īpašs kā tas, kurš notika pirms gada un kura laikā no bijušās prezidentes rokām zelta apbalvojumus saņēma man tuvi cilvēki. Šo sajūtu gan ātri nopurināju un atgādināju sev, ka neatkarīgi no tā, kas apbalvojumu pasniedz, tā patieso vērtību jebkurā gadījumā zināšu tikai es pati.

     

    Ieteikumi un novēlējumi esošajiem un topošajiem Award dalībniekiem.

    DITA: Pārkāp sev pāri un dari vismaz maz-mazlietiņ vairāk, neka tu biji domājis/domājusi, ka spēj.

    LAURA: Lai izdodas katram sasniegt savus iecerētos mērķus un virsotnes.

    KATRĪNA: Veltīt krietnu laika sprīdi pārdomām par to, ko patiešām vēlaties darīt programmas Award ietvaros un ko tieši vēlaties sasniegt. Domājiet ar vērienu, esiet prasīgi pret sevi un divtik drosmīgi un apņēmīgi sasniegt to, ko vēlaties!

    Saite uz šo ziņu..
  • “Award piecīši” darbībā
    “Award piecīši” darbībā
    Comments Off on “Award piecīši” darbībā

    Mēs, pieci Lielvārdes pamatskolas absolventi – AWARD vienības dalībnieki, 2016.gada vasarā no 10. līdz 14.jūlijam, pavadījām “Saulgriežu Vasaras vidusskolā”, kur īstenojām programmas Award zelta  līmeņa projektu. Šī projekta mērķis bija stiprināt mūsu organizatoriskās prasmes. Darbošanos skolēnu nometnē piedāvāja mūsu Award vadītāja Inga Blumfelde, jo vairākos projektos viņa ir sadarbojusies ar Saulgriežu Vasaras vidusskolas direktori.

    Kā mums pastāstīja nometnes direktore Ilze Kreišmane, Saulgriežu Vasaras vidusskola (SVV) darbojas kopš 1993.gada. Katru vasaru nometne tiek rīkota kādā citā Latvijas vietā. Šajā vasarā – Smiltenes novada Variņu pamatskolas telpās. Ilze Kreišmane bija ieinteresēta par mūsu iesaistīšanos un līdzdalību nometnes aktivitāšu organizēšanā, plānošanā un vadīšanā. Šī sadarbības pieredze bija jauna un interesanta gan mums, gan nometnes vadītājiem, gan arī nometnes dalībniekiem.

    swings

    Gatavojamies

    Kad bija nolemts, ka Zelta projektu īstenosim SVV, sākām domāt un izstrādāt dažādas idejas. Tā kā nometne darbojas jau vairāk nekā 20 gadus, tad tas mums bija pamatīgs izaicinājums. Vispirms saņēmām nometnes plānu un dienas kārtību. Iepazināmies ar mācību programmu un SVV noteikumiem. Vairākas reizes tikāmies pie mūsu Award vadītājas, lai saplānotu iecerētos darbus.

    10.jūlija rīta agrumā pulcējāmies, lai dotos garajā ceļā ar divām automašīnām. Mūsu šoferīši Kates tētis un mūsu Award vadītāja. Traucāmies pretī piedzīvojumiem un atbildības pilnām dienām.

    karte

    Pēc divām stundām ieradāmies Variņu pamatskolā. Nometnes vietu atrast bija viegli, jo mūs sagaidīja vairākas ceļa norādes uz SVV. Mūs atsaucīgi sagaidīja vairāki nometnes darbinieki. Iekārtojāmies klasēs uz matračiem, apskatījām telpas, iepazināmies ar skolas apkārtni un  ķērāmies pie darba. Laika vēl bija daudz, jo nometnes dalībnieki sabrauca tikai krietni vēlā pēcpusdienā. Veicām vairākus sagatavošanās darbus – iekārtojām dalībnieku dienasgrāmatas, izveidojām pirmā vakara afišu, sakārtojām informācijas stendu. Vakarā – nometnes atklāšanas pasākums.zaale

    Nometnes atklāšana. Zilajos krekliņos – nometnes darbinieki un mēs

    Mūsu izjūtas pirmās dienas beigās

    • Vajadzēja daudz laika, lai iejustos un saprastu, ko darīt.
    • Bija nedroši, jo nezināju, kā viss notiks, kādas attiecības būs ar nometnes dalībniekiem.
    • Biju gatavs palīdzēt dažādos saimnieciskos un organizatoriskos darbos.
    • Neziņa, vēlme ātrāk visu uzsākt un palīdzēt.
    • Biju gatava aktīvi palīdzēt SVV darbiniekiem. Gaidīju daudz darba un pienākumu.

     

    Saulgriežu Vasaras vidusskola ir latviskuma un latvietības nometne. Trīs nedēļas katru vasaru aptuveni 45 jaunieši vecumā no 13 līdz 17 gadiem pavada iepazīstot kādu Latvijas nostūri un reizē iepazīstot sevi un savus līdz šim neatklātos talantus kā arī izkopjot savas jau atpazītās dotības.

    Nometnes laikā piedāvājām un izstrādājām idejas dažādu aktivitāšu īstenošanai, sadarbojāmies ar nometnes vadītājiem un audzinātājiem, piedalījāmies nometnes rīta apspriedēs pie galvenā audzinātāja, sagatavojām un sakārtojām nometnes darba materiālus, izgatavojām uzskates līdzekļus, vadījām spēles, līdzdarbojāmies sporta spēļu un citu aktivitāšu organizēšanā, veicām saimnieciskos darbus, veicām sava darba analīzi.

    group-work

    Laiks “piecīšu” aktivitātēm!

    Pēdējā dienas izjūtas

    • Daudzi jau bija iepazīti, tāpēc jutos droši.
    • Bija mazliet bēdīgi, ka jābrauc prom. Ir satikti daudzi jauni, draudzīgi un jautri cilvēki.
    • Gandarījums par paveikto.
    • Biju priecīga par paveiktajiem darbiem.
    • Guvu interesantu, nekad nepiedzīvotu pieredzi.

    feast

    Saimniekošana virtuvē

    Mums patika

    • Oriģinālās aktivitātes, atvērtie dalībnieki un vadītāji. Patika dziedāt korī un ievērot SVV tradīcijas un censties ieviest jaunas idejas.
    • Draudzīgais dalībnieku un darbinieku kolektīvs.
    • Vakara pasākumi.
    • Nodarbības, plakātu veidošana, cilvēki nometnē.
    • Palīdzēt organizēt, izteikt savas domas. Bija prieks, ja kaut kas no mūsu ieteikuma noderēja.

    candles

    Gatavošanās tematiskajam vakaram

    Lielākais izaicinājums

    • Pirmā diena un visas šīs dienas notikumi.
    • Pastāstīt nometnes dalībniekiem, kas ir Award.
    • Stāšanās publikas priekšā un rādīt prezentāciju par mūsu programmu.
    • Lielākais izaicinājums bija izdomāt nebijušas aktivitātes, jo nometne notiek jau daudzus gadus.
    • Būt kopā ar nepazīstamiem cilvēkiem un piedāvāt idejas.

    screen

    Programmas Award prezentēšana

    Personīgais ieguvums

    • Komunikācija ar tikko iepazītiem cilvēkiem.
    • Likt lietā savas zīmēšanas prasmes.
    • Pieredze, jauni draugi, jaunas idejas, tikt galā ar izaicinājumu – dalību projektā.
    • Dalība dažādās jautrās aktivitātēs un iepazīšanās ar atraktīviem cilvēkiem.
    • Uzzināju daudz jauna par SVV, sapazinos ar daudziem cilvēkiem.

    needle

    Vizuālā māksla, rokdarbi un glītrakstīšana

    Pateicība SVV:

    • Paldies par laipno un draudzīgo uzņemšanu.
    • Paldies par jauki pavadītajām dienām ļoti draudzīgā atmosfērā.
    • Paldies par atsaucību un uzņemšanu, par interesantajām dienām.
    • Paldies par laipno uzņemšanu, par lielisko pieredzi, par iespēju darboties idejām bagātā vidē.
    • Pateicos par uzņemšanu, kur varējām radoši un interesanti darboties.

    Zelta projekta dalībniekiem bija iespēja sasniegt izvirzīto mērķi – pilnveidot plānošanas, vadīšanas, saimniekošanas, sadarbības, organizatoriskās prasmes skolēnu vasaras nometnē.

    Dalībnieku secinājumi – lai veiktu šādu projektu:

    • Jāpārvar šķēršļi un grūtības, jāprot ātri reaģēt uz izmaiņām dienas plānojumā.
    • Jābūt gatavam darboties jaunā, nepazīstamā vidē, jāprot pielāgoties situācijai.
    • Vajadzīgas daudzas, jaunas, interesantas idejas un vēlme visur iesaistīties.
    • Jābūt gatavam, ka nometnē būs ļoti dažādi cilvēki, ka būs jāpiedalās aktivitāšu plānošanā un vadīšanā.
    • Jāprot palīdzēt pat tad, kad neviens to nelūdz, jāprot kvalitatīvi novadīt kādus dienas daļu ar savām idejām.

    victory

    Nometnes direktore I.Kreišmane: “Paldies par sadarbību!”

    Paldies atbalstītājiem – mūsu Award vadītājai Ingai Blumfeldei, mūsu vecākiem, Lielvārdes pamatskolas direktoram Andim Pētersonam, par finansiālo atbalstu paldies Lielvārdes novada pašvaldībai.

    Izsakām pateicību par iespēju dažas dienas būt SVV pulkā, par draudzīgo pieņemšanu, par ļaušanos ierastās kārtības pielāgošanā, par sniegto pieredzi Award jauniešu radošajā darbībā. Paldies personīgi Ilzei Kreišmanei un VISAI SVV saimei.

    Lielvārdes pamatskolas Award vienības zelta līmeņa projekta dalībnieki: Kate Strazda, Madara Lipiņa, Aiga Bernāne, Agris Lapiņš, Niks Blumfelds

     

    Saite uz šo ziņu..
  • Tunturi – Lapland adventure 2016
    Tunturi – Lapland adventure 2016
    Comments Off on Tunturi – Lapland adventure 2016

    Es, Inguna Juhņeviča, esmu Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas Award vienības vadītāja, kura no 29. jūlija līdz 10. augustam kopā ar Award vadītāju Taurupes pamatskolā Ligitu Milleri un piecām programmas Award dalībniecēm – Ievu Cederi, Lauru Viktoriju Vorpu, Ievu Niedru un Sandu Zariņu – piedalījos  „Erasmus+” projektā „Tunturi- Lapland adventure 2016”

    ingun

    Programmas Award zelta līmeņa projekts ir jāplāno un jārealizē sadarbībā ar citiem cilvēkiem,  mazpazīstamā vidē veicot vietējai sabiedrībai noderīgus pasākumus. Mēs to realizējām 1500 km attālu, vēl piedevām kalnos – Saariselkaā, kas ir ievērojams kūrorts, pats tālākais uz ziemeļiem Somijā un atrodas Urho Kekkosen nacionālā parka teritorijā. Starptautisks jauniešu apmaiņas projekts ” Tunturi- Lapland adventure 2016″ norisinājās Somijā,  Lapzemē  un  tajā piedalījās 25 jaunieši un 10 viņu vadītāji no Latvijas, Somijas, Lietuvas, Slovēnijas, Nīderlandes un Čehijas.

    Lidojām no Rīgas uz Helsinkiem, tad tālāk uz Oulu, kur lidostā mūs sagaidīja somu grupa, un 500 km ceļojums uz Ziemeļiem – Lapzemi  varēja sākties. 250 km no Oulu apskatījām Rovaniemi, kas  ir Lapzemes galvaspilsēta, kur ir Santa Klausa mājvieta. Rovaniemi atrodas tematiskais Ziemassvētku parks „Santa Park” un Lapzemes muzejs „Arktikum”’. Visa Lapzeme ir viens liels  arktiskais zooloģiskais dārzs, kur dzīvnieki brīvi staigā, ēd, te cilvēks ir dabas sastāvdaļa nevis otrādi. Ja redzi, ka mašīna apstājusies uz ceļa, tad zini – tiek fotografēti ziemeļbrieži, kuri brīvi staigā, meklēdami sūnas, zāli (pie 40. brieža mēs tos beidzām skaitīt). Ir redzami aļņi un daudz putnu.

    maajakopaa

    Kopā ar pārējiem projekta dalībniekiem apmetāmies Urho Kekkosen nacionālā parka teritorijā, kur neviena ēka, kas lieliski iederās ainavā, nav augstāka par diviem stāviem. Liekas, ka tās ir celtas 2 gadsimtus atpakaļ vai senāk. Neredzam nevienu žogu, kas apjoztu mājas. Šeit ir daudz melleņu, tās aug pie katras mājas. Izejot no rīta laukā no mājas un pie sliekšņa salasi mellenes, zilenes, brūklenes, dabas bagātību ir pārpilnība, un nemaz neliekas, ka Somija ir ziemeļos, jo ir siltāks kā Latvijā, saule dienā silda līdz plus 25 grādiem!

    Mūsu projekta galvenais mērķis ir iedrošināt un iemācīt jauniešiem sastrādāties ar nepazīstamiem vai mazpazīstamiem cilvēkiem, tādējādi palīdzot viņiem nonākt pie kopēja rezultāta.

    aklas-vistinjas

    Ņemot vērā to, ka šis programmas Award projekts bija saistīts ar “Erasmus+” – “Tunturi: Lapland Adventure 2016” bija arī vēl citi mērķi: starpkultūru izglītība un starpkultūru dialoga veidošana. Projekta ietvaros 2 dienas strādājam sabiedrības labā: visi jaunieši bija sadalīti 3 grupās – mākslas, mūzikas, valodas. Devāmies uz Ivalo, pie  sāmiem, kuriem ir pašiem sava valoda, muzejs un liela bibliotēka, kur tad mēs realizējam savas ieceres – radošās mākslas, mūzikas un valodas darbnīcas. Katra nacionālā grupa jau savlaicīgi pārdomāja, kāds varētu būt tās piedāvājums, tādēļ arī mēs sagatavošanās darbus veicām Latvijā, domājot un plānojot, ko tad darīsim. Izlēmām sagatavot notis un paņemt līdzi stabules.

     

    Ivalo sāmiem ir radio stacija, kuras apmeklējuma laikā skrīveriete  Ieva Niedra sniedza interviju: https://soundcloud.com/radio-inari/avartti-saation-leirilaiset. Radio strādā jaunieši, kuri neapmeklē skolu un tas mūs pārsteidza, jo visi runā ļoti labā angļu valodā, ir atvērti, paši izdomā interesantus jautājumus un tos uzdod. Šajā dienā uzzinājām to, ka Ivalo sāmiem ir savs parlaments un nacionālās identitātes centrs, viņiem ir savi dziedātāji, viņi izdod  grāmatas.

    Starpkultūru izglītību realizējam arī trešajā dienā, kad notika starpkultūru vakariņas. Katra valsts pagatavoja ēdienus un dzērienus, protams, neiztika arī bez prezentācijas.

    sadziedaashanaas

    Piedzīvojumu ceļojumam gatavojamies 2 dienas. Visi jaunieši tika sadalīti grupās –  katrā grupā viens jaunietis no Latvijas, Somijas, Lietuvas, Slovēnijas,  Nīderlandes un Čehijas. Pavisam 5 grupas, kas strādāja kopā visas projekta dienas. Šis piedzīvojums paplašināja jauniešu redzesloku un pavēra plašāku skatījumu: kā tad vislabāk jauniešus saliedēt, ja ne iekļaujot programmā piedzīvojumu ceļojumu un nakšņošanu teltīs!

    gicha

    Jaunieši izveidoja par šo projektu blogu, kurš pieejams šeit: http://tunturi.gaha.si/  

    Pēc sagatavošanās, somu salikšanas, pārtikas sadales, pirmās palīdzības apgūšanas, visas  grupas devās ceļā. Maršrutu jauniešu grupas izstrādāja pašas. Katru dienu viņi nogāja 18 – 20 kilometrus, bet tā ir ļoti liela atšķirība vai tu ej pa līdzenu ceļu vai tev ar  visu smago somu jārāpjas kalnos. Un kas tad vispār ir “Tunturi”? Tas ir viens no kalniem, kuru šeit ir ne mazums. Katrai grupai iznāk šķērsot gan kalnu pārejas, gan brist pa upēm, gan caur purviem. Fiziski tas ir gana grūti, bet visas grupas tam ir gatavojušās ilgi un neviens negrasās padoties. Kas tad ir programmas Award pamats? Tā ir pieredzes izglītība, kur tikai tas, ko tu pats esi izdarījis paliek tavā atmiņa. Pieredze ir tas ko tu iegūsti tādā veidā, un to neviens tev nevar atņemt un tā nav ne ar ko aizstājama. Dzīvē, kad tev gadās kādas grūtības skolā vai ģimenē, tu domā:”Bet toreiz tajos kalnos man bija tik grūti, ka atceroties pat gribas noraust kādu asaru, bet es to izturēju!” Līdz ar to tu kļūsti konkurētspējīgs arī darba tirgū.

    Ieva Cedere stāsta, ka tad, kad bija jābrien pāri purvam, komandas biedri Erkki un Vids sameklēja baļķus un salika tos kā laipu, lai visi varētu iet tālāk. Komandas darbs ir neaizstājams un to nevar iemācīties sēžot skolas solā.  Ieva stāsta, ka visgrūtākais bija tas, ka vakarā pie ugunskura tev nav kam uz pleca paraudāt un latviski izstāstīt cik tev ir bijis grūti. Tagad viņa saprot visus latviešus, kuri dodas svešumā – cik tas ir grūti, un šie cilvēki notekti nav vieglas dzīves meklētāji.

    kalni2

    Somijas izglītības sistēma ir viena no labākajam pasaulē, un tagad, redzot savus komandas biedrus – somus un somietes, tu sāc saprast, kur tad tas āķis slēpjas. Ja mēs visas, atgriežoties no Somijas, pēkšņi kļūtu par izglītības ministrēm, tad vienu reizi nedēļā mūsu skolēni noteikti ietu pārgājienā. Somiem nav tāda jēdziena – nelabvēlīgi laika apstākļi, viņi nav čīkstuļi un pīkstuļi. Visiem ir ūdensnecaurlaidīgi tērpi un zābaki, jo līt var sākt arī no skaidrām debesīm. Vai tāpēc viņi kaut kur neies? Ejot pa kalnu takām, satikām daudzas somu ģimenes – bērni nesa smagās somas un pat neiekurnējās. Somi saka – tev ir stress, liekais svars? Ņem somu plecos un aidā – ej laukā vai sniegs vai lietus, tas norūda, liek nebaidīties no grūtībām. Vienalga, kur tu paskaties – visi skrien, iet, brauc ar velosipēdiem, tāda pašpietiekama tauta. Mēs tik domājam, kā ielikt stundu sarakstā kādu teorētisku veselības mācību, bet lūk tava reālā dzīvē un tu pats esi savas veselības noteicējs un ej kopā ar klasi laukā, lai tu redzi, kā veselību var saglabāt. Diemžēl, Latvijā puse klases baidās saslimt un otra puse zvana mammai/tētim, lai jau brauc pakaļ, jo tuvojas lietus mākonis. Mums vienmēr ir atrunas – nav drēbju, nav telts, bet visu nepieciešamo ģimenei ir vairāk vērts iegādāties nekā kārtējo prestižo auto. Zināmā mērā arī Rio olimpiāde parāda mūsu izglītības sistēmas mīnusus.  Jāmainās ir visai sabiedrībai, ne tikai skolai. Un projekts ir lieliska vieta, kur sevi parādīt un citus apskatīt, nepadoties. Saprast, ka fiziskās aktivitātes, iešana un  skriešana dabā ir kā meditācija – tu saplūsti kopā ar dabu un visu mūžu, aizverot acis tu atcerēsies to taku, pa kuru tu gāji kopā ar ziemeļbriežiem, tu saproti, ka šīs sajūtas tev neviens dzīvē vairs neatņems. Mēs, kas piedalījāmies šajā projektā, noteikti atcerēsimies, kā mēs katru rītu sveicinājāmies- Moi, Sveiki, Hallo, Ahoi, Labas, Zdravo, un tā mums pietrūks.

    Visa sākums ir vienmēr grūts, beigas ir vienmēr bēdīgas, jo jāsaka Goodbye, Houdoe, Heihei, Viso gero, Adijo, Na shledanou, Visu labu. Tomēr tas, kas ir pa vidu – tas veido tavu dzīvi. Skolas klasei ne vienmēr ir četras sienas” – ar tādiem vārdiem mūs pavadīja somi.

    Saite uz šo ziņu..
  • Kas ir aiz apvāršņa?
    Kas ir aiz apvāršņa?
    Comments Off on Kas ir aiz apvāršņa?

    13.augustā – lietainā, bet siltā dienā uzsākām savu bronzas līmeņa pētniecisko ceļojumu uz Lielupes ieleju Valteros. Stacijā mūs pavadīja novērtētāja Linda Ostrovska, vēlot izturību un spēku: “Lai cik, grūti arī būtu, vienmēr atcerieties, ka pēc divām dienām atkal būsiet mājās.” Tie bija īstie spēka vārdi, kas patiešām palīdzēja izturēt visus pārbaudījumus.

    Uzsākot piedzīvojumu ceļojumu, pēc pārdesmit metriem gandrīz pazaudējām guļammaisu, jo tas nebija labi piestiprināts. Plēves un gumijas zābaki, smagās mugursomas, teltis, katliņi un citas lietas, salīdzinot ar smago skolas somu, parasto ikdienu vērsa pasakā. Vismaz tā mums šķita tagad. Garais ceļš cauri salijušam mežam pa stigām, takām un taciņām, vairoja mūsu spītību izturēt līdz galam. Arī mellenes, brūklenes un kazenes lietainā mežā šķita īpaši garšīgas. Nonākot Lielupes ielejā, lietus nemitējās, vējš pieņēmās spēkā. Bija auksti. Malks karstas tējas no termosa bija sildošs glābiņš. Steidzīgi gādājām malku – lai izdzīvotu, vajadzēja iekurināt ugunskuru un pagatavot pusdienas. Dežurantiem klājās grūti. Iekurt uguni, nemitīgi līņājot lietum, bija īsts pārbaudījums. Arī pārējiem – malkas gādātājiem nebija vieglāk. Kādreiz sausie koku zari, bija iekrituši zālē un tā iepinušies tajā, ka ar spēka piepūli nācās tos izraut no slapjajām skavām. Pirmais lielais prieks mums bija par iekurto uguni, kas sildīja un deva cerības izturēt. Arī makaroni ar dārzeņiem šķita visgardākā maltīte šādos apstākļos. Dīvaini, bet brūkleņu lapu tēja bija ļoti garšīga.

    Pēc pusdienām slējām teltis. Vējš pieņēmās spēka. Tagad uzsliet telti pļavā, salīdzinot ar sagatavošanās pārgājienu, kurā laiks bija labs, saulains, bez tik liela vēja, bija īsts pārbaudījums.

    Rūpīgi izvēlējāmies vietu – līdzenāku, lai lietum pieņemoties  spēkā, mēs negulētu „ezera” vidū.

    Mietiņi bija rūpīgi jānostiprina, jo vējš pļavā joprojām pūta ļoti stipri. Rūpīgi nostiepām pār teltīm otros jumtus – nojumes, lai ūdens nepilētu telts iekšpusē.

    Vēl atlika piepūst matračus, lai būtu siltāka gulēšana, cerot, ka naktī gaisa temperatūra nepazemināsies zem 10 grādiem.

    auksti

    Pēc herbārija ievākšanas, gājām vēl meklēt malku, jo bija jāgatavo vakariņas.

    Ugunskurs mūs visus patīkami sildīja. Izceptie kartupeļi ugunskurā bija neizsakāmi gardi. Laikam ir taisnība tiem, kuri saka, ka uz dzīvās uguns gatavots ēdiens ir daudz garšīgāks par to, kas vārīts uz gāzes vai elektriskās plīts. Un vēl viena svarīga atziņa – pašu rokām gatavots ēdiens ir visgaršīgākais.

     

    Pēc vakariņām, mūs pārsteidza gulbju ģimene, kura izkāpa krastā ar trīs mazajiem gulbēniem. Lai gan tētis, izpletis spārnus, izrāpās no ūdens pirmais, viņš bija draudzīgs. Pēc viņa krastā iznāca arī mamma ar trim pelēkiem gulbīšiem. Mazuļi tīrīja savus mazos spārnus un jocīgi izstiepdami, izplezdami un purinādami, cik vien spēka, centās tos izžāvēt. Krastā viņi jutās drošībā.

    Ļizu tas sajūsmināja un iedvesmoja, vēlāk šīs jūtas pārtapa dzejolī par gulbjiem.

    gulbji

    Lietus te mitējās, te atkal līņāja, kaitinot mūs. Vējš joprojām traucās pāri pļavai izžāvēt salijušos augus, kuri ūdens smaguma dēļ, liecās ar vien zemāk pie zemes. Mūsu gaišā cerība bija ugunskurs – sildot un priecējot arī šādos bezcerīgos laika apstākļos. Visi kopīgi apzinājāmies vienu – nekavējoties jāsāk gādāt malka visai naktij, ja izmirksim teltī- sildīs un žāvēs uguns. Stacionārā koka nojume palika bez plēves, vējš to saplucināja sīkās strēmelēs.

    pljava

    No rīta saullēkts sveica uzvarētājus, kas bija izturējuši vējaino un lietaino nakti pļavā.

    lec_saule

    Pie brokastu galda pārrunājām nakts iespaidus. Mazajai Katjai likās, ka tieši viņu telts saņēma vēja pūtienu visstiprāko. “Sajūta bija tāda, ka likās – tūlīt lidosim, tik spēji vējš raustīja otrā jumta -nojumes aukliņas. Likās, ka guļam dušas telpā, kurā nemitīgi smidzina ūdens, it kā kāds būtu aizmirsis aizgriezt ūdenskrānu.” To izdzīvoja ikviens no mums.

    Aleksandras uzdevums šajā pārgājienā bija pārvarēt bailes, nakšņojot noslēgtā telpā, bet Ļizai – uzdrīkstēties nakšņot brīvā dabā. Abas ir godam izturējušas pārbaudījumu.

    Pēc brokastīm ķērāmies pie galvenā, turpinājām vakar iesākto, vācām un fotografējām augus. Darjai fotografēšana padevās nevainojami, Lielā Katja un Nastja rūpīgi kārtoja starp papīra lapām augus. Aleksandra zīmēja pļavas zelta sakni. Mazā Katja un Ļiza gādāja par herbāriju drošību – pārsēja ar aukliņām un ievietoja kartona „elpojošajās” mapītēs. Sadarbība – gan darbs, gan savstarpējā saskaņa grupā izdevās. Mūs pārsteidza un iedvesmoja tas, cik bagāta var būt upes ielejas pļava gan ar augiem, gan putnu dziesmām, kurās klausoties darbs ritēja ātrāk.

    gulbs

    Gulbju ģimeni ne no rīta, ne pēc pusdienām mēs nekur nemanījām. Pēkšņi, upes otrajā krastā mūs pārsteidza kaut kas balts, kas majestātiski savicināja skaistus vēdekļveidīgus baltus spārnus un aizlidoja uz niedru puduri upes viducī. Tas bija baltais gārnis. Latvijā tie esot manīti kopš 2000. gada. Izšķir balto un sudraba, saukto arī par eņģeļa gārni, kura spārnu švīkoņa nav dzirdama, viņam ceļoties gaisā. Kurš to vēro – ir laimīgs uz mūžu.

    Mūs arī pārņēma lidojuma sajūta un mūžīgais jautājums: ”Kas ir aiz  apvāršņa?…”

    Daria, Jekaterina, Jelizaveta, Aleksandra, Jekaterina un Anastasija – programmas Award dalībnieces no Ostvalda vidusskolas Award vienības.

    Saite uz šo ziņu..
  • Award talka
    Award talka
    Comments Off on Award talka

    10.septembrī Likteņdārzā notika 8.Award rudens talka. Valsts izglītības satura centra organizētajā pasākumā piedalījās Edinburgas hercoga starptautiskās jauniešu pašaudzināšanas programmas Award vienības no Aizupes, Auces, Bikstiem, Jaunjelgavas, Kaķeniekiem, Mežiniekiem un Taurupes.  

    Pirms 8.Award rudens talkas Latvijas simtgades jaunatnes rīcības komitejas pārstāvis Verners Jānis Trokšs talkas dalībniekiem piedāvāja virkni aktivitāšu, kas palīdzēja savstarpēji iepazīties un arī iesildīt ķermeni darbu veikšanai. Latvijas simtgades jaunatnes rīcības komiteja bija parūpējusies arī par tādām aktivitātēm, kas rosināja ikvienu padomāt un pastāstīt parējiem par to, kā varētu svinēt Latvijas simtgadi.  Verners Jānis Trokšs stāsta: “Rezultāti bija patiešām lieliski! Jaunieši Latvijas simtgadē vēlētos īstenot “Latvija GO” aplikāciju, kurā ir jāķer Latvijas slavenības, radīt mazus Latvijas karoga tetovējumus, apkopot video apsveikumus no visā pasaulē mītošajiem latviešiem, kā arī #LV100 svētkos mieloties ar īpaši gatavotu picu, kura veidota Latvijas kontūras formā.”

    zemelidz

    Zemes līdzinātāju brigāde darbībā

    Šogad talkas dalībniekiem Likteņdārza tehniskais direktors Jānis Bergmanis piedāvāja divu veidu darbus: lapu grābšanu un zemes līdzināšanu. Kopējiem spēkiem tika sagrābtas lapas un sausā zāle gar taku, kas vijas gar Daugavu un ved uz skatu terasi. Skaitliski mazāka talkas dalībnieku grupa tikmēr Likteņdārza pretājā malā krāva ķerrā zemi un pārveda to uz vietu, kas jāizlīdzina.

    Iespējams, mūsu ieguldījums būtu daudzkārt lielāks, ja mēs dažas nedēļas pagaidītu – ļaujot lapām sakrāsoties un apsegt zemi. Tomēr Bikstu pamatskolas Award vadītājas Renātes Jāzepas atsauksme norāda uz šī pasākuma, kas notiek patīkamos laika apstākļos, netveramo pievienoto vērtību: “Man pašai patika visa diena. Tā bija piepildīta ar dažādām un atšķirīgām aktivitātēm. Patika tas, ka bez strādāšanas bija iespēja arī kontaktēties un iepazīt citus Award jauniešus un vadītājus iepazīšanās un saliedēšanās uzdevumos, jo būtībā tikai apbalvošanas ceremonija ir vienīgā, kurā visas Latvijas Award jaunieši var satikties un iepazīties. Rodas kopības sajūta. Un jauniešiem arī patīk tāda veida aktivitātes, kādas bija sagatavojusi Jaunjelgavas grupa. Galvenais, ka tam jābūt kaut kam aktīvam, ar kustību un reizē – izzinošam.”

    graabeklis

    Foto-pauze, kurā piedalās programmas Award dalībnieces no Jaunjelgavas, programmas Award nacionālā koordinatore un Lielbritānijas vēstniecības Latvijā vadītājs

    Talkas dalībnieku pulkā bija arī Lielbritānijas vēstniecības Latvijā vadītājs Tim Colley, kurš atklāja: “Es esmu liels Edinburgas hercoga starptautiskās jauniešu pašaudzināšanas programmas atbalstītājs. Mana meita piedalījās šīs programmas bronzas līmenī.” Ar neviltotu interesi Tim Colley līdzās talkas darbu veikšanai iztaujāja programmas Award dalībniekus gan par viņu individuālajām programmām, gan nākotnes plāniem.

    rasee

    Kontrolpunkts, kurā tika pārbaudītas programmas Award dalībnieku zināšanas par Latvijas valsts prezidentiem

    Pēc piknika Jaunjelgavas Award vienība piedāvāja pārējiem talkas dalībniekiem izklaidējoši – izglītojošu uzdevumu kopumu. Pa visu Likteņdārzu bija izvietoti 8 kontrolpunkti, kas ļāva apskatīt Likteņdārza objektus – amfiteātri, skatu terasi, bruģakmens ceļu, novēlējumu sienu, kalnu – pļavas ziedu lauku. Katrā punktā dalībnieku grupas bija aicinātas izpildīt uzdevumus, kas ļāva pārbaudīt komandas saliedētību, vērību un zināšanas par Latvijas prezidentiem, sportistiem, latvju zīmēm un Latvijā dzīvojošiem dzīvniekiem. Par katru pilnībā pareizi izpildītu uzdevumu, komandas varēja saņemt puzles gabaliņu, kurus kopā saliekot sanāca Likteņdārzs. Svinot draudzības uzvaru, Jaunjelgavas grupa sveica uzdevumu pildītājus ar veselīgiem gardumiem, kas nākuši no Jaunjelgavas.

    Paldies Award vadītājām – Lindai Vežukai, Lailai Dambei, Renātei Jāzepai, Inetai Legzdiņai, Sandrai Rizgai, Ligitai Millerei un Aļonai Nazarovai – par dalību un jauniešu iesaisti 8. Award talkā! Paldies ikvienam talkas dalībniekam par laiku un pūlēm, ko šogad veltījāt Latvijas 100. dzimšanas dienas dāvanai!

    Īpašs tencinājums Award vadītājai Sandrai Rizgai un programmas Award dalībniecēm – Elzai Stazdiņai, Katrīnai Bergai, Lindai Braumanei, Maija Ermansonei, Martai Ķirsei un Vanessai Samantai Vinogradovai – par papildaktivitāšu sagatavošanu, radošumu veidojot uzdevumus un drosmi  un pacietību vadot uzdevumus!

     

    Uz tikšanos nākošgad – 9. Award talkā!

    Saite uz šo ziņu..
  • Likteņdārzā notiks 8. Award talka
    Likteņdārzā notiks 8. Award talka
    Comments Off on Likteņdārzā notiks 8. Award talka

    2016.gada 10.septembrī Likteņdārzā jau astoto reizi notiks Edinburgas hercoga starptautiskās jauniešu pašaudzināšanas programmas Award jauniešu rudens talka. Pasākumu organizē Valsts izglītības satura centrs.

    Otrajā septembra sestdienā Likteņdārzā pulcēsies un kopīgā darbā vienosies esošie un potenciālie programmas Award dalībnieki un Award vadītāji. Kopā ar jauniešiem, skolotājiem un jauniešu centru darbiniekiem, kuri būs ieradušies no dažādām Latvijas vietām, talkā piedalīsies arī Lielbritānijas vēstniecības vadītājs Latvijā Tims Kolijs (Tim Colley).

    Saite uz šo ziņu..
  • Piedzīvojumu ceļojumi Lejasciema apkaimē
    Comments Off on Piedzīvojumu ceļojumi Lejasciema apkaimē

    13. augustā veiksmīgi noslēdzās mūsu programmas Award ieskaites piedzīvojumu ceļojums – divu dienu pārgājiens, kura mērķis bija iepazīties ar Lejasciema pagasta indīgajiem, aizsargājamajiem un ārstniecībā izmantojamajiem augiem. Šis bija mūsu otrais kopīgais pārgājiens; pirmais bija izmēģinājuma piedzīvojumu ceļojums, kura mērķis bija izpētīt Lejasciema pagasta gaisa kvalitāti.

    Izmēģinājuma piedzīvojumu ceļojumā piedalījās seši programmas Award programmas dalībnieki – es, Līva Kampe, Endijs Puļļa, Mareks Pencis, Inese Degune un Alise Prancāne. Šis ceļojums norisinājās no 30.07 līdz 31.07.2016 un bija pirmais šāda veida pārgājiens, kurā esmu piedalījusies.

    Jāsaka gan, ka otrajā, ieskaites ceļojumā, gājām vairs tikai četri dalībnieki – es, Līva, Endijs un Mareks. Taču šis pārgājiens izdevās daudz labāks, ieplānotais laiks ļoti labi sakrita art to, kurā ieradāmies norunātajos punktos, kā arī mērķis bija saplānots daudz precīzāk. Pēc ceļojuma atgriezāmies jauniešu centrā, lai noslēgtu pārgājienu ar mērķa prezentēšanu. Bijām ļoti noguruši, taču apmierināti ar paveikto. Tagad daudz labāk esam iepazinuši augu sugas, kā arī esam priecīgi par to, ka pārcietām ļoti auksto nakti teltīs.

    Lielu paldies vēlamies teikt mūsu grupas vadītājām – Ingai Deigelei un Annai Žīgurei, par palīdzību ceļojuma tapšanā, un mūsu uzraudzīšanu ceļojuma laikā!

    Iesaku visiem doties šāda veida pārgājienos, jo viss ka ir vajadzīgs ir laba kompānija un galamērķis!

     

    Linda Ļapere – programmas Award dalībniece no Lejasciema

     

    Saite uz šo ziņu..
  • Piedzīvojums Gaujas Nacionālajā parkā ar kultūrvēsturisku pieskaņu
    Comments Off on Piedzīvojums Gaujas Nacionālajā parkā ar kultūrvēsturisku pieskaņu

     

    No 15.-17.jūlijam Award sudraba komanda – salaspilietes Madara Rakšte, Santa Lunte, Elizabete Putniņa, Aliāna Daniela Ņikitina un programmas Award dalībniece no Jelgavas – Laima Dille, veica savu izplānoto piedzīvojuma ceļojuma maršrutu: Līgatne – Ieriķi – Drabeši – Āraiši – Cēsis. Ceļojuma laikā vajadzēja sasniegt gan individuālos mērķus, gan vienu kopīgo grupas mērķi: ekspedīcijas laikā izpētīt kultūrvēsturiskos objektus, to vēsturi, atrašanās vietu un unikalitāti.

    1.diena: Līgatne-Ieriķi- Drabeši, sākām savu ceļojumu no Līgatnes skaistās un mazās apdzīvotās vietiņas, kas atrodas kalna galā un kur uz pilsētu paveras skaists skats. Turpinājām savu ceļojumu līdz Ieriķiem, pa ceļām apskatot  Zivju nārsta vērošana taku, kuru dēvē arī par dzīvnieku un putnu vērošanas vietu. Nākamais apskates objekts bija Ieriķu dzirnavas – takas garums 1km. Ieriķu dzirnavas ir izteikti draudzīga vieta ģimenēm ar bērniem, jo pastaigu taka ir veidota no ērta seguma taciņām, kā arī Ieriķu ūdensdzirnavas kā 17.gs.celtniecības piemineklis ir iekļauts vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā.  Staigājot pa šo taku var redzēt kā tek mazā un skaistā Meldrupīte. Turpinot ceļu līdz Drabešiem, pa ceļam vēl apskatījām ģeoloģisko taku gar Amatas upi, izpētījām tiltu un upes tecēšanas virzienu.  Kad bijām uzkrājušas spēkus, tad devāmies līdz galamērķim, kur kopīgi uz ugunskura taisījām vakariņas un dzērām siltu tēju, kā arī cēlām teltis nakšņošanai.
    2. diena: Drabeši- Āraiši- Cēsis No rīta, kad kārtīgi tika paēstas brokastis, devāmies tālāk. Izpētījām Āraišu vējdzirnavas, kas celtas Drabešu muižas vajadzībām apmēram 19.gs. vidū. Noskaidrojām, ka šīm vējdzirnavām ir grozāma “galva”, ko dēvē par “cepuri” un ar speciāla mehānisma palīdzību, stāvot dzirnavu pakājē, dzirnavu “galvu” ir iespējams pagriezt pret vēju. Kā nākamais objekts bija Āraišu  baznīca, kas ir masīva akmens mūra garenbūve ar iebūvētu torni, poligonālo altārdaļu un garenass virzienā piebūvētu sakristeju.  Apmeklējām arī Āraišu ezerpili, kas arheologa Jāņa Apala vadībā ir daļēji rekonstruēta un ir viens no populārākajiem arheoloģiskā tūrisma objektiem Latvijā, kā arī tā ir bijusi nocietināta latgaļu apmetne uz Āraišu ezera salas.  Apskatot, izpētot un iegūstot jaunu informāciju, devāmies līdz Cēsim uz savu kempinga vietu. Šajā dienā nogurums jau kļuva arvien lielāks, jo bija jāstaigā pa kalniem un lejām, jo Vidzemes ceļi nav taisni.
    3. diena: Cēsis, Cēsu pils parks, ekpsedīcijas noslēgums Pēdējā dienā nolēmām izpētīt tikai vienu ievērojamu apskates objektu: Cēsu pils parku, kas ir Cēsu krāšņākais parks un iecienītākā atpūtas vieta. Tā aizsākums meklējams 1812. gadā, kad Riekstu kalna un ordeņa pilsdrupu teritorijā sāka veidot parku. Parks piederēja grāfam K.Zīversam. Izstaigājot parku, uzņemot dažādas bildes un piefiksējot svarīgāko informāciju mūsu sejās parādījās smaids, jo trīs smagas, bet tomēr interesantas dienas tika pavadītas lietderīgi, kā arī neviena no dalībniecēm nepadevās un centās izturēt līdz galam

    ***

    Šis programmas Award piedzīvojuma ceļojums notika ar Salaspils novada domes finansiālu atbalstu. Paldies Domei par sniegto atbalstu! Paldies piedzīvojumu ceļojuma uzraudzei, Award vadītājai  un Jaunatnes lietu speciālistei Salaspilī Lienei Celmiņai un piedzīvojumu ceļojuma novērtētājai Lindai Ostrovskai!

    Saite uz šo ziņu..
  • Award vadītāji stāsta, iegūst, pieredz, mācās, kaļ plānus un bauda labu kompāniju
    Award vadītāji stāsta, iegūst, pieredz, mācās, kaļ plānus un bauda labu kompāniju
    Comments Off on Award vadītāji stāsta, iegūst, pieredz, mācās, kaļ plānus un bauda labu kompāniju

    28.-.31.jūlijā Amatas pamatskolā noritēja Edinburgas hercoga starptautiskās jauniešu pašaudzināšanas programmas Award vadītāju pieredzes apmaiņas seminārs, ko organizēja Valsts izglītības satura centrs. Semināra programmas izstrādē un realizēšanā iesaistījās programmas Award zelta līmeņa dalībnieces no Dobeles, Salaspils un Skrīveru novada. Jaunietes – Evita Kuriga, Patrīcija Paula Kijoneka, Alise Sainakova, Jana Kolbina un Ilva Viļuma šajās dienās īstenoja savu programmas Award zelta līmeņa projektu.

    Četru dienu laikā Award vadītājas dalījās pieredzē par piedzīvoto, paveikto un sasniegto programmas Award īstenošanā un guva jaunas vai pilnveidoja jau esošās zināšanas un prasmes, kas turpmāk var noderēt ikdienas darbā ar jauniešiem. Šoreiz  pieredze tika gūta esot mainītās lomās – vairumu semināra aktivitāšu vadīja progammas Award dalībnieces, kuras tādējādi pauda savu pateicību Award vadītājiem, kas palīdz jauniešiem sasniegt individuālos mērķus un tiekties uz izaugsmi.

    amata2

    Semināra dalībnieču un organizatoru kopfoto Cecīļu dabas takā

    Pirmā diena tika veltīta iepazīšanās un grupas veidošanas aktivitātēm. Pēc savstarpējās iepazīšanās semināra dalībnieces bija aicinātas iepazīties ar Cecīļu dabas takas bagātībām un tūlīt pēc tam, bet jau atrodoties Ieriķu dzirnavu dabas takā, svaigā gaisā baudīt vakariņas. Vakara garumā programmas Award nacionālā koordinatore Katrīna Sprudzāne deva iespēju visām semināra dalībniecēm veidot priekšstatu par programmas Award īstenošanu Latvijā. Kopīgiem spēkiem kontūrkkartē tika atrasta vieta visām pašvaldībām, kurās tiek īstenota programma Award, un katru gabaliņu pavadīja stāsts par konkrēto Award vienību.

    Otrajā dienā semināra programma rīta agrumā aizveda semināra komandu uz Melānijas Vanagas muzeju, kur notika satikšanās ar Amatas novada domes priekšsēdētāju Elitu Eglīti.

    amata3

    Programmas Award dalībnieces (no kreisās): Patrīcija Paula, Ilva, Jana, Alise un Evita dalās ar savu Award stāstu

    Tūlīt pēc oficiālās satikšanās sekoja emocijām piepildīta iepazīšanās ar Melāniju Vanagu, viņas dzīves gājumu un dzīves laikā paveikto. Dienas otrajā pusē Award vadītājas slīpēja savas mentoru zināšanas, prasmes un iemaņas lektores Ievas Upeslejas vadībā. Piepildītās dienas noslēgumā ikvienai Award vadītājai un dalībniecei bija iespēja prezentēt savu talantu.

    Mini piedzīvojumu ceļojums pa Gauju maršrutā Cēsis – Līgatne aizpildīja visu trešās dienas cēlienu. Award vadītājas baudīja ne tikai kompāniju un skaisto dabu, bet arī lietus dušu un mirkļa neziņas burvību. Dienas noslēgumā Award vadītājas palīdzēja programmas Award zelta līmeņa dalībniecēm paskatīties uz šajās dienās notikušo mācībprocesu.

    amata4

    Award vadītājas Ineta un Santa ar vēlīgu Alises grūdienu, tiek palaistas ūdeņos

    Šādā mierpilnajā ostā notika arī ķibeles – svētdien tika nolaupīta programmas Award nacionālā koordinatore. Award vadītājām nācās izpildīt virkni uzdevumu, lai vienotos ar nolaupītājiem par viņas atgriešanu. Uzdevumi bija izpildīti tik labi, ka līdz ar nacionālo koordinatori nāca arī bonuss – desmitgades kūka.

    Amatas novada ciemiņi secināja, ka Amata ir novads ar stāstu un dvēseli. Tā ir vieta, kas elpo, un tā ir vieta, kas ļauj elpot arī AWARDIEŠIEM– gan jauniešiem, gan vadītājiem.

    Organizatoru komanda vēlreiz izsaka pateicību Inesei Graudiņai-Zalakai, Award vadītājai Amatas pamatskolā, par sniegto iespēju semināru organizēt tieši Amatas novadā un par sniegto palīdzību un atbalstu gan gatavojoties, gan īstenojot semināru! Paldies ikvienai Award vadītājai, kas atrada iespēju piedalīties šajā seminārā. Paldies Amatas novada domei un Amatas pamatskolas kolektīvam par sniegto atbalstu semināra organizēšanā! Paldies Ingrīdai Lācei par saviļņojošo stāstījumu Melānijas Vanagas muzejā!

    Saite uz šo ziņu..
  • Ceļš līdz apbalvošanai Bekingemas pilī
    Comments Off on Ceļš līdz apbalvošanai Bekingemas pilī

    2016.gada 16.maijā Bekingemas pilī notiks The Duke of Edinburgh’s International Award jeb Edinburgas hercoga starprautiskā apbalvojuma pasniegšanas ceremonija. Uz pasākumu, kurā, par savu individuālo mērķu sasniegšanu, zelta The Duke of Edinburgh’s International Award saņems 1000 jaunieši no visas pasaules, ir uzaicināti arī divi jaunieši no Latvijas. Divi valcēnieši– Signe Zalužinska un Mairis Lukovskis – , kuri Edinburgas hercoga starptautiskās jauniešu pašaudzināšanas programmas Award ietvaros sasniedza sev izvirzītos mērķus, vispirms izturēja nacionālo atlasi, un tad, pēc reģionālās atlases, iekļuva to 15 Eiropas, Vidusjūras un Arābu valstu reģiona jauniešu vidū, kuri 2016.gada 4.februārī saņēma uzaicinājumu savus zelta programmas Award apbalvojumus saņemt britu karaļnama oficiālajā rezidencē.

    Edinburgas hercoga starptautiskā jauniešu pašaudzināšanas programma Award jau 60.gadus kalpo par metodi, kas tiek izmantota jauniešu, kas pieder vecumposmam “14 – 24”, personības un dažādu kompetenču attīstīšanai. Neatkarīgi no izvēlētā līmeņa – bronzas, sudraba vai zelta – jaunietim, kurš vēlas saņemt kādu no The Duke of Edinburgh’s International Award, jāizvirza un jāsasniedz četri mērķi: viens brīvprātīgā darba jomā, otrs – fiziskās sagatavotības, trešais – prasmju un ceturtais – piedzīvojumu ceļojuma jomā, bet zelta līmenī, papildu četrām pamatjomām, ir jāplāno un jāīsteno kāds projekts.

    Par to, kāds ceļš noiets, lai iegūtu iespēju saņemt starptautisku apbalvojumu no britu karaliskās ģimenes locekļa rokām, programmas Award nacionālā koordinatore Katrīna Sprudzāne aicina pavēstīt Signes un Maira programmas Award vadītāju, Valkas novada Bērnu un jauniešu centra “Mice” izglītības speciālisti Tiju Bērtiņu.

    beckingham

    (No labās: Mairis Lukovskis, Signe Zalužinska, Award vadītāja Tija Bērtiņa, Roberts Krūkliņš un Jānis Bērtiņš)

    Lūdzu, pastāstiet, kādus mērķus jaunieši no Valkas – Signe Zalužinska un Mairis Lukovskis – bija izvirzījuši katrā no programmas Award jomām?

    Zelta līmeņa programmas prasmju jomas ietvaros abi jaunieši vēlējās apgūt kora dziedāšanu un izvirzīja sev mērķi – piedalīties XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, ko izdevās sasniegt.

    Kā fizisko aktivitāti Mairis izvēlējās florbolu, pakāpeniski pilnveidojoties un izaugot no jauniešu U-14 komandas spēlētāja līdz 1. līgas spēlētājam komandā “Rubene – 1”, bet Signe savu mērķi saistīja ar ārstniecisko vingrošanu.

    Signe savu brīvprātīgo darbu veica organizācijā, kur jauniete radoši un atbildīgi veica visus uzticētos pienākumos. Savukārt Mairis visu šo gadu garumā labo darbu veica zemnieku saimniecībā, pakāpeniski apgūstot visas nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas graudkopībā.

    Kā vienu no interesantākajām un aizraujošākajām jomām abi jaunieši uzskata piedzīvojuma ceļojumu, kad kopā ar citiem programmas Award dalībniekiem var būt tuvāk pie dabas, darboties komandā, saturīgi pavadīt brīvo laiku un vienlaicīgi pārbaudīt savu fizisko sagatavotību. Lielākais fiziskās sagatavotības pārbaudījums bija zelta līmeņa laivu ekspedīcija pa Gauju. Neskatoties uz tulznām uz rokām no airēšanas, arī pēc šīs ekspedīcijas jaunieši juta gandarījumu par paveikto.

    Realizējot sadzīves projektu LBF organizētajā nometnē bērniem ar invaliditāti “Vasarā kā pasakā”, jaunieši guva pieredzi komunicēt un sadarboties ar problēmbērniem, saprasties ar viņiem, prast rast risinājumus radušajās situācijās.

    Gan Signe, gan Mairis par programmas Award dalībniekiem kļuva jau 2010. gadā. Toreiz viņi par savu veikumu vēlējās saņemt bronzas The Duke of Edinburgh’s Award. Gadu laikā saņemts ne tikai bronzas, bet arī sudraba programmas Award apbalvojumus, bet pavisam drīz jaunieši saņems arī zelta apbalvojumu. Kā šajā laikā Jūs kā programmas Award vadītāja esiet viņiem palīdzējusi?

    Ar savas pirmās Award vadītājas Ineses Lečmanes atbalstu, ieguldīto darbu un padomiem  gan Signe, gan Mairis ieguva Bronzas un Sudraba līmeņa apbalvojumus. Kad darbu ar programmas Award dalībniekiem pārņēmu es, sapratu, ka abiem jauniešiem ir nepieciešams uzmundrinājums un atbalsts, lai paveiktu iesākto līdz galam. Uzrunāju, iedrošināju, neliedzu savus padomus, idejas un atbalstu. Dažreiz iesaistīju aktivitātēs ar lielu izaicinājumu. Un lūk rezultāts – jaunieši pēc sava Zelta līmeņa apbalvojuma dodas uz Londonu.

     Kādas ir Jūsu atmiņas par brīdi, kad saņēmāt ziņu par to, ka tieši Signe un Mairis ir uzaicināti saņemt savus programmas Award apbalvojumus Bekingemas pilī?

    Uzzinot, ka jaunieši ir uzaicināti saņemt savus Award apbalvojumus Bekingemas pilī, pirmajā brīdī bija apmulsums, tad neliels satraukums, un tad radās jautājums: “Vai patiešām!?”

    Katram jaunietim, kas Bekingemas pilī saņems apbalvojumu, bija iespēja uzaicināt uz šo ceremoniju vienu viesi. Maira viesis, būsiet Jūs, bet Signes – Inese Lečmane. Kādas sajūtas radās, saņemot šādu uzaicinājumu un vai Jūs zināt to, kas pamudināja jauniešus uzaicināt tieši jūs abas?

    Bija patīkami, ka jaunieši ir novērtējuši ieguldīto darbu viņu pašizaugsmes un pašaudzināšanas veicināšanā, un izvēlējušies mūs: savas Award vadītājas – Inesi Lečmani – vadītāju, kuras vadībā jaunieši sāka darboties šajā programmā, un mani – ar kuru kopā jaunieši veica grūtāko posmu šajā programmā un nokļuva līdz savam Zelta apbalvojumam. Kas pamudināja aicināt mūs? Tas jājautā pašiem jauniešiem.

    Kas ir noticis no brīža, kad jaunieši saņēma uzaicinājumus uz apbalvošanas ceremoniju, līdz pat šodienai? Vai visi priekšdarbi jau paveikti?

    Tā kā Signe un Mairis mācās 12. klasē, tad jaunieši cītīgi gatavojas un kārto eksāmenus. Katrs veicam savu ikdienas darbus un katru dienu pārbaudām e-pastus, gaidot ziņas no apbalvošanas pasākuma organizētājiem. Sazināmies gandrīz katru dienu, jo informācija no Londonas, lai cik tas nebūtu savādi, iekrīt, te viena, te otra e-pastā. Un tad ir jāsanāk kopā un jāpārrunā jaunumi. Un tagad, kad esam saņēmuši visu apbalvošanas pasākuma programmu un ar to saistītās formalitātes, kopā ar vecākiem esam visu pārrunājuši un sastādījuši dienas kārtību katrai Londonā pavadāmai dienai.

    Esam paveikuši visu nepieciešamo, kas saistīts ar došanos uz Award apbalvošanas pasākumu Londonā: sagādājuši lidojuma biļetes, biļetes ātrvilcienam, kas mūs nogādās no lidostas uz Londonu, nodrošinājuši sev naktsmītnes un parūpējušies par nelielu sveicienu Award mītnei Londonā no vienas pilsētas divās valstīs – no Valkas. To visu mēs nevarētu realizēt bez atbalstītājiem. Tādēļ gribu pateikt paldies par atbalstu Valkas novada Bērnu jauniešu centram “Mice” un direktorei Kristīnei Ganiņai, Valkas novada domei un personīgi domes priekšsēdētājam Ventam Armandam Krauklim, SIA “Arka Pluss” un personīgi Mārai Zālītei un SIA “Vārpas 1” un personīgi Valērijam Zalužinskim. Vislielāko paldies gribu pateikt jauniešu vecākiem par sapratni un atbalstu pašaudzināšanas programmas Award realizēšanā Bronzas, Sudraba un Zelta līmeņos.

    Ar kādām sajūtām gan Jūs, gan jaunieši gaida apbalvošanas pasākuma dienu?

    Sajūtas gaidot apbalvošanas pasākuma dienu? Neliels uztraukums, neziņa un interese vienlaicīgi, jo kopā būs pulcējušies daudz jauniešu un viņu aicināto viesu no dažādām valstīm pasaulē, kurās darbojas programma Award. Un atkal kārtējais izaicinājums, lai pierādītu, ka mēs to spējam!

    Paldies, ka starp ikdienas darbiem un gatavošanos ceļojumam uz Lielbritāniju radāt laiku šai sarunai! Lai gan jauniešiem, gan Jums skaisti svētki! Turēsim īkšķus, lai Londonā jūs visus lutina saule un lai  patiesi skaisti svētki!

    Saite uz šo ziņu..
  • Jaunieši no Valkas Bekingemas pilī saņems apbalvojumus
    Comments Off on Jaunieši no Valkas Bekingemas pilī saņems apbalvojumus

    2016. gada 16. maijā jaunieši no Valkas – Signe Zalužinska un Mairis Lukovskis – Bekingemas pilī, Londonā, saņems Edinburgas hercoga starptautisko zelta apbalvojumu (The Duke of Edinburgh’s International Award).

    Apbalvojumus jauniešiem svinīgā ceremonijā pasniegs kāds no britu karaliskās ģimenes locekļiem: Edinburgas hercogs, princis Filips, viņa jaunākais dēls – Veseksas grāfs, princis Edvards vai Veseksas grāfiene Sofija.

    Signe Zalužinska un Mairis Lukovskis Edinburgas hercoga starptautiskās jauniešu pašaudzināšanas programmas Award zelta līmeņa ietvaros sasniedza pašu izvirzītos mērķus. Katrs jaunietis, atbilstoši programmas Award vispārīgajiem noteikumiem, bija izvirzījis sev kopumā piecus mērķus, kas saistīti ar programmas Award jomām – brīvprātīgo darbu, fizisko sagatavotību, prasmēm, piedzīvojumu ceļojumu un projektu.

    Valkas ģimnāzijas skolēni, kuri šogad pabeigs 12.klasi, Signe Zalužinska un Mairis Lukovskis uzdrīkstējās uzsākt un izstrādāt individuālu bronzas līmeņa izaugsmes programmu 2010. gadā. Kopš tā brīža abi jaunieši par nozīmīgu darbu sevis pilnveidē un citiem sniegto palīdzību jau ir saņēmuši ne vien bronzas, bet arī sudraba līmeņa programmas Award apbalvojumu.

    2016 gadā tiek svinēta programmas Award 60. gadadiena, tādēļ Starptautiskais Award fonds (The Duke of Edinburgh’s International Award Foundation) organizē īpašu apbalvošanas pasākumu, kas notiks 2016. gada 16. maijā. Iespēja saņemt Edinburgas hercoga starptautisko zelta apbalvojumu (The Duke of Edinburgh’s International Award) no Lielbritānijas karaliskās ģimenes pārstāvja ir dota tikai 15 Award programmas dalībniekiem no Eiropas, Vidusjūras un Arābu reģiona valstīm. Apbalvošanas ceremonijas laikā apbalvojumus kopumā saņems 1000 jaunieši no visas pasaules, un šo jauniešu vidū Latviju pārstāvēs Signe Zalužinska un Mairis Lukovskis. Abi valcēnieši pēc nacionālās un starptautiskās atlases kārtas 2016. gada februārī saņēma uzaicinājumu saņemt Edinburgas hercoga starptautisko zelta apbalvojumu (The Duke of Edinburgh’s International Award) Bekingemas pilī.

    Katram jaunietim, kurš Bekingemas pilī saņems apbalvojumu, bija iespēja uzaicināt uz šo ceremoniju vienu viesi. Signe Zalužinska un Mairis Lukovskis uz apbalvošanas ceremoniju ir uzaicinājuši savu programmas Award vadītāju, Valkas novada Bērnu un jauniešu centra “Mice” izglītības speciālisti Tiju Bērtiņu un Inesi Lečmani – savu pirmo programmas Award vadītāju.

    Saite uz šo ziņu..
  • Pasniegti 56 programmas Award apbalvojumi
    Pasniegti 56 programmas Award apbalvojumi
    Comments Off on Pasniegti 56 programmas Award apbalvojumi

    4.decembrī Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas Lielajā zālē notika 9. Edinburgas hercoga starptautiskās jauniešu pašaudzināšanas programmas Award apbalvošanas pasākums. Bronzas un sudraba Award apbalvojumus kopumā saņēma 56 jaunieši no 12 dažādām Latvijas vietām – Anneniekiem, Bikstiem, Jaunjelgavas, Jelgavas Kandavas, Lielvārdes, Mežiniekiem, Rēzeknes, Rīgas, Salaspils, Taurupes un Valkas.

    Jauniešus, kuri sasnieguši jaunas virsotnes paši savā attīstībā,  sveica Valsts izglītības satura centra vadītāja vietniece un Award nacionālā direktore Agra Bērziņa, kura slavēja ikvienu Award apbalvojuma saņēmēju par apliecināto gribasspēku un apņēmību.

    Programmas Award patronese Vaira Vīķe-Freiberga jauniešus apsveica ar video uzrunas palīdzību. Vaira Vīķe-Freiberga sacīja: “No tālienes sūtu savus vismīļākos apsveikumus un laba vēlējumus. Es ļoti lepojos ar jums! Domāju, ka visa Latvija var lepoties ar šiem jauniešiem, kas ir spējuši saskatīt sevī savas dotības, ir bijuši gatavi pielikt pūles tās izkopt, un šos savus talantus un spējas likt visas sabiedrības labuma kalpībā, ja tā varētu teikt. Ne jau kalpībā, kā kādā uzspiestā lietā, bet kā izrādot to, ka viņi ir vērtīgi, ka viņi ir sabiedrības ļoti nozīmīga un neatņemama daļa, un ka viņi caur to savai tautai palīdz vērsties arvien laipnākai, pašai pret sevi un pret citiem, labākai, veiksmīgākai, ziedošai un plaukstošai.”

    Britu vēstnieces vietnieks Ričards Koizumi savā uzrunā atgādināja, ka dalība programmā Award jaunos cilvēkus sagatavo gan patstāvīgai dzīvei, gan darbam. Viņš norādīja arī uz to, ka tajās 140 valstīs, kur programma Award ir pieejama, darba devēji, izvērtējot divus ļoti līdzīgus potenciālos darbiniekus, priekšroku dos tam, kurš ir ieguvis kaut vienu programmas Award apbalvojumu.

    Pasākuma dalībniekus – Award apbalvojumu ieguvējus, viņu Award vadītājus un atbalstītājus – ar saviem priekšnesumiem iepriecināja bronzas līmeņa Award apbalvojuma ieguvējs Romāns Deņisovs, BMX flatland triku meistars Dāvis Dudelis, multimākslinieks Kaspars Blūms – Blūmanis un dziedātājas Liene Greifāne un Signe Aizupiete.

    Pie īpašiem apbalvojumiem – Edinburgas hercoga starptautiskās jauniešu pašaudzināšanas programmas Award atbalstītāju titula un nozīmītēm – tika arī Dāvis Dudelis, Kaspars Blūms-Blūmanis, sportiste Gunta Latiševa Čudare un  pilna laika ceļotājs Kārlis Bardelis. Četrotne, kurai 4.decembrī, diemžēl, nevarēja pievienoties aktieris Kristaps Rasims un XI Latvijas Skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta “Manā dziesmā Tu…” deju virsvadītāja asistents Justs Celms, tika apbalvota par programmas Award atpazīstamības veicināšanu dažādās Latvijas vietās.

    Turpinot iepriekšējos gados iesākto tradīciju, Starptautiskās programmas Award zelta biedrības pārstāvji, par īpašu ieguldījumu programmas Award īstenošanā, godināja Lielvārdes pamatskolas Award vienības vadītāju Ingu Blumfeldi un Jaunjelgavas Award vienības vadītāju Sandru Rizgu, piešķirot viņām titulu un apbalvojumu “Award Zelta cilvēks 2015”. Inga Blumfelde 2015.gadā vadīja lielāko Award vienību Latvijā, kļuva par sertificētu un starptautiski atzītu Award piedzīvojumu ceļojumu uzraugu un novērtētāju, kā arī ir piedalījās un deva iespēju programmas Award dalībniekiem no Lielvārdes piedalīties starptautiskā projektā “Quality in Outdoors”. Sandrai Rizgai 2015.gads bija izaicinājumu gads, jo viņa pilnībā pārņēma iepriekš aktīvo Jaunjelgavas Award vadītāju veiksmīgi uzsākto darbu. 2015.gadā Sandra Rizga kļuva par sertificētu Award piedzīvojumu ceļojumu uzraugu un novērtētāju, papildu Award vadītājas tiešajiem pienākumiem, ir atbalstījusi Jaunjelgavas Award jauniešu iniciatīvas gan finansiāli, gan morāli, piemēram, dodot iespēju Jaunjelgavas jaunietēm piedalīties tādos pasākumos kā piedzīvojumu ceļojums ar laivām pa Gauju, Likteņdārza sakopšanas talka, maratons Rīgā un Palangā.

    Pēc oficiālās ceremonijas apbalvotajiem jauniešiem un viņu Award vadītājiem bija iespēja doties ekskursijā pa Ministru kabineta ēku.

    Paldies Dailes teātrim un Ģertrūdes ielas teātrim par dāvanām Award vadītājiem!

    Basic CMYK1d8d74e9d6dd8c84822d048d5958ef55

     

    Saite uz šo ziņu..
  • ’10 zelta apbalvojumu ieguvēju stāsts
    ’10 zelta apbalvojumu ieguvēju stāsts
    Comments Off on ’10 zelta apbalvojumu ieguvēju stāsts

    2010.gada 4.decembrī Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē tika pasniegti 3 Edinburgas hercoga starptautiskās jauniešu pašaudzināšanas programmas Award Zelta līmeņa apbalvojumi. Par savu mērķu sasniegšanu šos apbalvojumus ieguva Arita Bērziņa – programmas dalībniece no Alūksnes – un divas Balvos dzīvojošas jaunietes – Laura Mozule un Liene Misiņa. Award nacionālā koordinatore Latvijā – Katrīna Sprudzāne – sazinājās ar apbalvojumu ieguvējām, lai noskaidrotu to, kā trim zeltenēm tagad klājas un vai pieredze, zināšanas un prasmes, kas gūtas pateicoties dalībai programmā Award, vēl joprojām tiek liktas lietā.

    Lūdzu, pastāstiet par sevi!

    Arita_AG

    Laura_AG

    Liene_AG

    Ir pagājuši pieci gadi, kopš pabeidzāt pašizaugsmes programmu Award. Kādā veidā pilnveidojaties tagad?

    Arita: Pašreiz lielu daļu mana laika aizņem studijas. Dalība Award programmā man iemācīja plānot savu laiku, tāpēc šī prasme man noder un tiek pilnveidota joprojām. Divas reizes nedēļā manu brīvo laiku aizņem dejošana studentu deju ansamblī ‘’Laima’’, tādā veidā esmu attīstījusi, uzlabojusi un pilnveidojusi savas dejošanas prasmes un daru to vēl šobrīd.

    Laura: Es uzskatu, ka Award it tikai pats sākums mūsu izaugsmē. Joprojām turpinu pilnveidoties savās prasmēs un zināšanās, spēlējot saksofonu un mācoties maģistrantūrā. Cenšos pieturēties pie veselīga dzīvesveida, tādēļ vairāk laika atvēlu fiziskām aktivitātēm un pārgājieniem. Daudz pilnveidojos, iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem gan Latvijā, gan arī šeit Norvēģijā.

    Liene: Pilnveidojos gan studiju laikā, gan darbā, kad ik dienas saskaroties ar jauniem izaicinājumiem, cenšos pārvarēt sevi dažādās disciplīnās. Bet galvenokārt, mācos iepazīt un lietot savas Dieva dotās dāvanas un cenšos pieaugt mīlestībā.

    IMG_CROP

    Pastāstiet savas spilgtākās atmiņas no tā laika, kad darbojāties programmā Award! 

    Arita: Visspilgtāk atmiņā palikušas visas ekspedīcijas, nekad līdz tam brīdim neko tādu nebiju darījusi. Nakšņošana mežā, teltīs, putras gatavošana uz ugunskura, liels skaits noietu kilometru paliks atmiņā ilgu laiku.

    Atmiņā palikusi arī vasaras nometne, kas notika Mazsalacā. Tas patiešām bija ļoti labi pavadīts laiks, apgūtas jaunas prasmes, kopīga došanās ekspedīcijā, jauni draugi un paziņas.

    Gandarījums un atmiņā paliekoši ir visi koncerti, kuros uzstājos gan dziedot, gan dejojot. Skolas vakari un pasākumi, kuri tika ļoti labi apmeklēti un pats patīkamākais bija dzirdēt jaukās atsauksmes par labi izdevušos noorganizētu pasākumu.

    Vienmēr atcerēšos savu Zelta līmeņa projektu, jo tā bija pirmā reize kad saskaros ar bērniņiem ar īpašām vajadzībām. Tā bija neaizmirstama pieredze redzot to cik mēs varam būt dažādi, un prieks, ka varu palīdzēt un sagādāt prieku bērniem, kaut vai tikai parunājoties. Un vēl lielāks gandarījums, ka šie bērni mani atceras vēl šodien.

    Visas apbalvošanas ceremonijas bija kā lieli un skaisti svētki. Ļoti jauki atcerēties, ka Sudraba apbalvojumu pasniedza Lauris Reiniks, bet Zelta apbalvojumu Vaira Vīķe – Freiberga. Svētku sajūtu radīja jauki pārdomātie un vadītie apbalvošanas pasākumi ar slaveniem viesmāksliniekiem.

    Laura: Noteikti ekspedīcijas. Visas. Gan bronzas, gan sudraba, gan zelta. Ekspedīcijas man saistās ar pirmajiem īstajiem piedzīvojumiem kopā ar labākajiem draugiem. Nedaudz ārpus ierastās komforta zonas, bet vienotības sajūta ļāva tik pāri visām grūtībām. Telti nu protu uzcelt jebkādos apstākļos un izveidot līdzi ņemamo mantu sarakstu arī.

    Liene: Visspilgtāk atmiņā palikušas tieši ekspedīcijas. Man vienmēr patikuši pārgājieni, vēljovairāk tad, ja tajos var doties kopā ar uzticamiem draugiem, kas iegūti darbojoties šai pašā programmā „Award”. Nogurumu pēc noietiem desmitiem kilometru dienā vienmēr atsvēra piedzīvotais un apgūtais brienot pa pļavām, mežiem, reizēm nomaldoties vai apjūkot, pie zīmēm, piemēram, igauņu valodā, kuru nepārzinām, bet sadarbojoties visiem kopā, vienmēr viss tika pārvarēts un veiksmīgi atrisināts.

    IMG_0994_CROP

    Kādas aktivitātes bijāt izvēlējušās Zelta līmenī?

    Arita: Zelta līmeņa aktivitātes:

    Prasme – dziedāšana. Mērķis apgūt vokālo dziedāšanu un iemācīties dažas dziesmas.

    Fiziskā aktivitāte – vispārējās fiziskās sagatavotības uzlabošana. (skriešana, muskuļu treniņš, riteņbraukšana, peldēšana, slēpožana, sporta spēles)

    Brīvprātīgais darbs – palīdzība skolas ēdināšanas firmai. Palīdzēju gatavot un pasniegt karstos dzērienu starpbrīžos skolas kafejnīcā, palīdzība ēdnīcas un kafejnīcas dekorēšanā, palīdzēt tulkot ēdienkartes angļu un krievu valodās starptautiskos pasākumos)

    Ekspedīcija – tūrisma vietu izpēte Dienvidigaunijā.

    Zelts projekts – organizēt spēles un brīvā laika aktivitātes bērniem ar īpašām vajadzībām Latvijas Bērnu fonda nometnē.

    Laura: Prasmju līmenī pilnveidojos saksofona spēlē (ko turpinu vēl joprojām). Fiziskajā sagatavotībā apmeklēju fizioterapijas nodarbības. Labo darbu līmenī gatavoju dāvaniņas bērnu nama bērniem, bet zelta līmeņa projektu kopīgi veicām Kārsavas luterāņu baznīcas atjaunošanas darbu ietvaros.

    Liene: Zelta līmenī apguvu krievu valodas pamatus. Projekta ietvaros kopā ar vairākiem jauniešiem piedalījāmies Kārsavas baznīcas atjaunošanas darbos. Ekspedīcijā devāmies uz Latvijas – Igaunijas robežu. Fiziskā sagatavotība – iknedēļas treniņi skolā, veicot vispārējās sagatavotības vingrinājumus un citas aktivitātes, kas palīdzēja uzlabot vispārējo fizisko formu.

    Kā jūs raksturotu savu toreizējo ceļu uz pašizaugsmi?

    Arita: Atceroties Award programmas laikā piedzīvoto, tagad liekas pašsaprotami tas, ko darīju, bet kad biju programmā nemaz nebija tik viegli. Apgūt kaut ko pilnīgi jaunu, tā apgūšanai veltīt laiku un visu saplānot nemaz nebija vienkārši. Viens no aizraujošākajiem, bet tajā pašā laikā grūtākajiem pārbaudījumiem bija ekspedīcijas iziešana, jo tajā vajadzēja gan fizisku izturību, gan morālu. Padzīvot pāris dienas neparastos apstākļos bija liels pārbaudījums sev.

    Apgūstot dziedāšanu un pirmo reizi uzkāpt uz skatuves bija satraucošs mirklis. Iestudēt pasākumus, vadīt tos un būt atbildīgam par izdarīto manuprāt ir svarīgs punkts savā pašizaugsmē. Kā arī izplānot visu savu Zelta projektu, atrast kur to realizēt un nokārtot visu, lai tas izdotos, bija jāieliek liels darbs, drosme un uzņēmība, taču tagad esmu pateicīga, ka to visu kādreiz darīju, jo tas man ļauj daudzas dzīves situācijas atrisināt vienkāršāk.

    Laura: Laiks, kad veicu aktivitātes zelta līmenī bija īpašs manā dzīvē. Biju tikko beigusi vidusskolu, un viss manā dzīvē mainījās. Jāuzsāk studijas augstkolā, un jāpierod pie Rīgas ikdienas ritma. Award palīdzēja turēties pie pamatvērtībām. Toreiz arī pievienojos Award muzikālajai grupai. Gribējās sasniegt visu un izmantot dotās iespējas.

    Liene: Bija vieglāki un bija arī grūtāki brīži. Reizēm likās, ka dažās jomās īsti nevirzos uz priekšu, bet kā jau tas bieži notiek – lai ieraudzītu īsto rezultātu un izaugsmi, bija vajadzīgs, lai paiet kāds laiciņš un tad jau bija skaidrs, ka tik traki nemaz nav.

    Vai kādreiz sanāk izmantot tās zināšanas un prasmes, ko guvāt pildot savu individuālo programmu jebkurā no līmeņiem?

    Arita: Bronzas līmeņa prasme bija pasākumu organizēšanas un scenāriju rakstīšanas prasme, pēc programmas beigšanas es turpināju savu prasmi attīstīt un pielietot, jo nācās vadīt vairākus pasākumus un rakstīt scenārijus arī citiem pasākumiem.

    Sudraba līmeņa fiziskā aktivitāte bija dejošana, kopš tā laika, joprojām attīstu šo prasmi arvien labākā un augstākā līmenī.

    Mana Zelta līmeņa prasme bija apgūt dziedāšanu, šo prasmi apguvu pilnīgi no jauna, taču jau pēc gada piedalījos Noras bumbieres jauno talantu konkursā un ieguvu 2.vietu, kā arī ar dziedāšanu esmu uzstājusies vairākos koncertos un pasākumos arī pēc Awards programmas beigšanas.

    Laura: Kā jau minēju iepriekš, joprojām spēlēju saksofonu, sportoju un dodos pārgājienos. Kad dodos pārgājienos, manā somā vienmēr ir viss nepieciešamais, bet nekā lieka. Tas man noteikti noder no Award ekspedīciju pieredzes.

    IMIG_CROP

    Liene: Jā, ir situācijas, kurās atsevišķas apgūtās prasmes noder, bet lielākoties noder tieši programmas laikā „uztrenētā” disciplīna.

    Kāds ir lielākais ieguvums no tā, ka kādreiz piedalījāties programmā Award?

    Arita: Mans lielākais ieguvums, par kuru jāpateicas programmai Award, tika aizsākts tad, kad veicu savu Zelta līmeņa projektu. Tas tika veikts Balvos, kad piedalījos kā brīvprātīgā bērnu nometnē bērniem ar īpašām vajadzībām. Lai darbotos šajā nometnē kā aktivitāšu organizatore, man nācās sameklēt kontaktus ar svarīgiem cilvēkiem, kas strādā Latvijas Bērnu fondā. Pateicoties šiem iegūtajiem kontaktiem un labajām atsauksmēm par manu darbu, es joprojām, katru vasaru strādāju bērnu nometnēs bērniem ar īpašām vajadzībām. Bet pats svarīgākais –  darbs nometnēs man arī palīdzēja izvēlēties profesiju, kurā pašreiz mācos, jo darbs ar slimiem bērniņiem man deva vēlmi mācīties fizioterapiju.

    zekjes

    Laura: Neaizmirstamas atmiņas kopā ar draugiem. Tas ir mans pats lielākais ieguvums.

    Liene: Iegūtie draugi un atmiņas. Darbošanās šajā programmā ar dažiem cilvēkiem aizsāka, bet ar citiem stiprināja jau esošās draudzības saites, jo varējām kopīgi doties piedzīvojumos, apgūt jaunas prasmes, sportot utt. Vēl jāmin arī tas, ka programma deva iespēju vairāk apzināties savas spējas, kā arī kļūt atvērtākai gan pret citiem, gan attiecībā uz jauniem izaicinājumiem.

    Vai atceraties, kāda bija sajūta, kad saņēmāt Zelta apbalvojumu? Ko katrai no jums nozīmēja vai vēl joprojām nozīmē tas, ka saņēmāt šo apbalvojumu?

    Arita: Apbalvojuma saņemšana bija viens no emocionālākajiem brīžiem kāds jebkad piedzīvots. Šis mirklis man bija ļoti īpašs, jo apbalvojumu pasniedza Vaira Vīķe – Freiberga, un tas bija vēl jo īpašāks, jo apbalvošana bija manā 18. dzimšanas dienā. Izejot pēc apbalvojuma un zelta nozīmītes, bija satraucoša, bet labi padarīta darba sajūta. Gandarījumu un lepnumu par sevi radīja un joprojām rada arī tas, ka biju pirmā no Alūksnes, kas saņem Zelta apbalvojumu.

    Laura: Satraukums un gandarījuma sajūta par paveikto un par to, ka vēl kādam citam rūp mana pašizaugsme. Tas darbs, ko Award vadītāji iegulda ir vārdos neizsakāms. Es jūtos pateicīga par dalību šajā programmā, jo viss, ko esmu darījusi, veido mani un manu skatījumu uz dzīvi.

    Liene: Tas bija priecīgs notikums. Labi padarīta darba sajūta un gandarījums par savā ziņā vēl viena dzīves posma noslēgumu.

    Kādēļ jūs citiem jauniešiem ieteiktu iesaistīties programmā Award?

    Arita: Iesaistīšanās Award programmā ir sava vaida sevis pārvarēšana, iespēja pārbaudīt to, uz ko esi spējīgs. Tā ir iespēja un motivācija apgūt daudz ko jaunu, iespējams ko tādu, ko sen jau esi vēlējies iemācīties. Award programma dod iespēju iepazīties ar jauniem cilvēkiem, iemāca pašam plānot savu laiku, kā apgūt jaunās prasmes.

    Laura: Award programma ir balstīta un pamatvērtībām – izglītība, pašizaugsme un veselīgs dzīvesveids. Ir nepieciešams jauniešiem parādīt, ka tas šajā vecumā ir pats svarīgākais sakārtotai un pilnvērtīgai dzīvei turpmāk. Award sniedz neaizmirstamas emocijas, pieredzi, piedzīvojumus un draugus.

    Liene: Programma Award ir lieliska motivācija pilnveidot sevi dažādās jomās, trenēt disciplīnu, kā arī iepazīt jaunus un interesantus cilvēkus.

    Jūsu novēlējums visiem jauniešiem, kas pilda savu individuālo Award programmu.

    Arita: Esiet mērķtiecīgi un nepadodieties grūtību priekšā. Apgūstiet visu jauno ar prieku, jo iespējams, tās prasmes, ko būsiet ieguvuši, dzīvē Jums var ļoti noderēt. Iesaistieties visās Award programmas aktivitātēs, jo tā ir lieliska iespēja iepazīties ar jauniem un atraktīviem cilvēkiem. Tiecieties uz mērķi, jo saņemt Award nozīmīti ir ļoti emocionāls un skaists mirklis, ko atcerēsieties vienmēr, tāpat kā labie darbi, kurus būsiet veikuši.

    Laura: Novēlu izbaudīt laiku kopā ar citiem Award biedriem un vadītājiem, jo laiks paskrien ļoti ātri. Tvert zināšanu bagātības no visiem, kas šobrīd ir jums apkārt.

    Liene: Novēlu turēties pie sevis nospraustajiem mērķiem un tos veiksmīgi sasniegt, nepadoties, kad ceļā parādās kādas grūtības.

    Saite uz šo ziņu..
  • Renātes Award pieredze
    Renātes Award pieredze
    Comments Off on Renātes Award pieredze

    Renāte Ondzule ir jauniete no Aizkraukles, kura  Edinburgas hercoga starptautiskās jauniešu pašaudzināšanas programmas Award sudraba līmeņa apbalvojumu ieguva 2014.gada decembrī. Iepazīstoties ar ierakstiem Sasniegumu grāmatā, Award nacionālie koordinatori – Jānis un Katrīna – pievērsa uzmanību tam, ka Renāte savu individuālo programmu sākusi pildīt pēc tam, kad sasniegusi pilngadību, turklāt 50% no individuālās pašizaugsmes programmas cieši saistās ar dzīvo dabu. Lai izdibinātu mazliet vairāk par Renāti, aicinājām viņu uz elektronisku sarunu par to, kas bija un kā ir.

    Ievadam: divos teikumos pastāsti, Tavuprāt, būtiskāko par sevi!
    Es esmu topošais vides inženieris Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Pēc pārliecības Latvijas dabas patriots ar biologa sirdi.

    Kā Tu uzzināji par programmu Award un kādēļ nolēmi tajā iesaistīties?
    Ar Award programmu iepazīstināja vidusskolā. Tas šķita pēdējo laiku labākais „izgudrojums”! Bija tik daudzas lietas, kuras vēlējos izdarīt! To visu bremzēja bailes, pašapziņas trūkums. Tomēr, es sapratu, ka tā turpināt dzīvot nevar. Man bija vajadzīgs atbalsts, kas tāds, kas man liktu iet uz priekšu. Gluži kā fizikā – ja ķermenis ir miera stāvoklī, tad tas arī paliks miera stāvoklī. Lai tas sāktu kustēties, uz to jāiedarbojas ārējiem spēkiem. Mans ārējais spēks bija AWARD. Es sapratu, ja es iesaistīšos Award programmā, atpakaļceļa vairs nebūs, es iešu uz priekšu! Pagāja 4 gadi līdz es saņēmos un iestājos.

    Jauno prasmju jomā Tu izvēlējies mazliet savdabīgu darbības sfēru – ornitoloģiju. Vai vari pastāstīt, kādēļ izvēlējies tieši to?
    Gluži loģiski, ka izvēlējos darīt to, kas no sirds patīk un tā ir ornitoloģija. Man vajadzēja kādu, kas mani disciplinē regulāri mācīties. Pienākumi, kurus uzstādīja Award programma pārtapa par izklaidi. Viss ko es darīju sagādāja prieku.

    Pastāsti citiem – kas ir ornitoloģija un to kādēļ būtu vērts ar ko tādu sākt nodarboties?
    Ornitoloģija ir bioloģijas apakšnozare, kas pēta putnus visās to izpausmēs. Ornitoloģiju nevajadzētu jaukt ar putnu vērošanu. Man gan tuvāka ir putnu vērošana kā viens no dabas baudīšanas veidiem. Kāpēc ar to nodarboties? Ir lietas, kuras nevar izstāstīt un šī ir viena no tām. Atveriet kādu Latvijas putnu grāmatu, Jūs būsiet pārsteigti par Latvijas putnu daudzveidību. Šis jaunatklājums Jūs aizvedīs līdz Latvijā lielākajai nevalstiskajai dabas aizsardzības organizācijai – Latvijas Ornitoloģijas biedrību. Tad mēs kļūsim draugi un kopīgi dosimies dabā!

    Kāds bija Tavs jauno prasmju jomas mērķis, un ko Tu darīji, lai to sasniegtu? Vai bija kādi īpaši notikumi, kas īpaši spilgti palika atmiņā?
    Pieteikuma anketā rakstīju, ka vēlos mācēt atpazīt visas Latvijā sastopamās putnu sugas. Bija skaidrs, ka studēt putnu bilžu grāmatu ir nekam nederīgs pasākums. Lai sasniegtu mērķi, katru pavasara nedēļu devos dabā profesionālu ornitologu vidū, mācījos atpazīt putnus gan pēc izskata, gan balss. Jomas izpildes termiņš bija viens gads. Neskatoties uz to, ka mācības uzsāku ar priekšzināšanām, izvirzīto mērķi sasniegusi neesmu. Ar degsmi turpinu iesākto, jo tas nav reizrēķins, kurš ir konstants un nemainīgs, bez tam, cilvēkam dota spēja aizmirst iemācīto. Ne velti Alberts Einšteins teicis, ka zināšanas ir tas, kas paliek pāri, kad viss jau ir aizmirsts.
    Spilgts brīdis atmiņā ir diena, kad sāku mācīties atpazīt putnu grupu, ko sauc par ķauķiem. Lai gan zināju, ka to noteikšana pēc izskata ir ļoti sarežģīta, ticēju, ka ornitologiem ir savi noslēpumi, labi izstrādāta taktika kā tos atpazīt. Cerībā „izsūkt” vērtīgās zināšanas, kādam kungam vaicāju: “Nu, kā tad atpazīt purva ķauķi?” Saņēmu atbildi, ka visiem ķauķiem mutē ir punktiņi, bet purva ķauķim neesot. Es biju sagrauta.

    r_uupis

    “Abpusējs izbrīns”

    Vai iegūtās zināšanas un prasmes noder arī ikdienas vajadzībām, piemēram, studijām?
    Noteikti! Vides inženierim jābūt plaša redzesloka speciālistam. Jebkuras zināšanas ir noderīgas, kaut arī ja tās studiju procesā speciāli mācītas netiek. Tomēr pats galvenais ir atcerēties, ka mēs esam daba! Bērni pazīst svešzemju žirafes, tīģerus, lauvas, bet par mūsu sermulīti, caunu zina retais. Lieki piebilst, ka daba mūsdienu izpratnē tiek nodalīta, it kā tā atrastos kaut kur tālu, neaizsniedzama. Zināšanām par dabu jābūt pašsaprotamām un šādiem jautājumiem nevajadzētu tikt uzdotiem.

    Ko Tu darīji pārējās Award jomās?
    Brīvprātīgajā darbā izgatavoju un uzstādīju putnu būrīšus. Sirds gavilē redzot, ka jaunās mājas atzītas par labu esam. Padomus un palīdzīgu roku sniedza mans brālis un vectēvs. „Puiciskos” darbus gan darīju pati! Ja būtu jāizvēlas vēl kāda jauno prasmju joma, es gribētu iemācīties kāpt kokos, nu, tādos, bez zariem.

    Fiziskās sagtavotības joma mani uzrunāja vismazāk. Iespējams, tādēļ, ka stigra pieturēšanās pie grafika nav mans gadījums, tomēr savu mērķi es sasniedzu. Papildu tam, arī pavadītas dienas purvā, pārvietojoties pa sfagniem klātiem ciņiem, ir gana labas fiziskā aktivitāte.

    Ekspedīcija bija visinteresantākā, un tā notika, iespējams, skaistākajā vietā Latvijā – Staburagā. Ko mēs darījām, un kādi bija mani pārējie izvirzītie mērķi, tas paliks noslēpums un to es pastāstīšu, tad kad mēs ar Tevi, lasītāj, dosimies dabā!

    Kā Tu kopumā raksturotu savu darbošanos programmas Award ietvaros? Kas ir tas būtiskākais, pie kā esi nonākusi un ko esi paņēmusi tālākajam ceļam?

    Es ļoti priecājos! Manā draugu lokā nebija neviena „awardieša”, un tomēr, tas nebija šķērslis, lai uzrunātu pilnīgi svešus cilvēkus, lai pieteiktu savu dalību programmai. Kādam tas atkal šķita bērnišķīgi – citus manā vecumā par mammām un tētiem jau sauc, bet es te pildu kaut kādus savus mērķīšus… Es priecājos, ka uzdrošinājos! Savā ceļā gribu nebaidīties uzdrīkstēties, tieši tik vienkārši!

    Ko Tu novēli tiem jauniešiem, kuri vēl ir tikai ceļā uz savu mērķu sasniegšanu un Award apbalvojuma iegūšanu?
    Lieku roku uz sava sirds rajona un apsolu, ka tas būs patiesi neaizmirstams piedzīvojums Tavā dzīvē! Būsi atklājis jaunu pasauli, kurā dzīvo sirsnīgi ļaudis. Caur labiem darbiem būsi padarījis sevi gaišāku! Reiz mani motivēja rīkoties, tagad es gribu motivēt Tevi, lai pēcāk Tu varētu motivēt citus. Labākas pasaules dēļ – turpini iesākto!

    Noslēgumā gribu teikt lielu paldies vārdu manai Award vadītājai Sarmītei Kruglovai un visiem citiem cilvēkiem, kurus Award sapulcinājis ap sevi, lai palīdzētu jauniešiem, tostarp arī man, atrast savu ceļu uz pašizaugsmi!

    Gribu teikt lielu paldies vārdu manai Award vadītājai Sarmītei Kruglovai un visiem citiem cilvēkiem, kurus Award sapulcinājis ap sevi, lai palīdzētu jauniešiem, tostarp arī man, atrast savu ceļu uz pašizaugsmi!

    Sirsnīgs paldies par Tavām atbildēm! Novēlam, lai arī turpmāk Tev izdodas darīt to, kas patīk, un lai vienmēr ir pārsteiguma un brīnumu pilni mirkļi!

    Saite uz šo ziņu..
  • Turpinot tradīciju kopā veidot dāvanu
    Turpinot tradīciju kopā veidot dāvanu
    Comments Off on Turpinot tradīciju kopā veidot dāvanu

    Otrajā septembra sestdienā, atsaucoties uz Valsts izglītības satura centra aicinājumu, Likteņdārzā pulcējās 47 Edinburgas hercoga starptautiskās jauniešu pašaudzināšanas programmas Award esošie un potenciālie dalībnieki, viņu vecāki un programmas Award vadītāji.

    12.septembra rīta pusē, pirms talkas darbiem programmas Award dalībniekiem, viņu vecākiem un programmas Award vadītājiem bija iespēja biedrības “Baltaine” pārstāvju vadībā iesildīties un saliedēties. Talkas dalībnieki devās rotaļās un danču laikā izvingrināja ķermeni.

    dejo2

    Pēc stundu ilgas gatavošanās darba cēlienam, talkas dalībnieki sastapās ar Likteņdārza tehnisko direktoru, kurš iepazīstināja ar veicamajiem darbiem, pavadīja līdz darba veikšanas vietai un iedalīja darba rīkus.  Divu stundu laikā viena daļa talkas dalībnieku ravēja dobi ābeļu alejā, bet otra daļa mazākās un lielākās kaudzēs grāba rudens vēstnieces, kuras vēlāk tika nogādātas uz kalnu.

    vaac

    Kad iecerētie talkas darbi bija pabeigti un kopīgas maltītes laikā atgūti spēki, talkas dalībniekiem bija iespēja gidu pavadība iepazīties ar visu Likteņdārza teritoriju un tajā esošo objektu tapšanas stāstiem un simbolisko nozīmi.

    kopaa3

    Valsts izglītības satura centrs izsaka pateicību Lielvārdes pamatskolas Award vadītājai Ingai Blumfeldei, Annenieku pamatskolas Award vadītājai Lailai Dambei, Bikstu pamatskolas Award vadītājai Renātei Jāzepai, Mežinieku pamatskolas Award vadītājai Inetai Legzdiņai un Jaunjelgavas Award vadītājai Sandrai Rizgai  par sniegto atbalstu 7.Award talkas Likteņdārzā organizēšanā. Paldies ikvienam talkas dalībniekam par laiku un pūlēm, ko šogad veltījāt Latvijas 100.dzimšanas dienas dāvanai! Patiesi ceram ikvienu no jums Likteņdārzā sastapt arī nākošgad – 8.Award talkā!

    Saite uz šo ziņu..
  • Reāls piedzīvojums
    Comments Off on Reāls piedzīvojums

     

    Piedzīvojumu ceļojuma veids: kājinieku ekspedīcija
    Piedzīvojumu ceļojuma maršruts: Muižuļi- Tūja-Dunte
    Piedzīvojumu ceļojuma mērķis:  Vidzemes piekrastes objektu apskate posmā: Muižuļi- Dunte
    Laiks: 28.08- 29.08. 2015.
    Dalībnieki: programmas Award dalībnieces no Salaspils – Madara Rakšte, Elizabete Putniņa, Santa Lunte, Aliāna Daniela Ņikitina

    1. diena
    Piektdienas rītā, kad laiks nelutināja un lija, devāmies ekspedīcijā gar Vidzemes akmeņaino jūrmalu.  Sākumā bija domāts, ka sāksim ekspedīciju no Mantiņiem, bet tā kā tur nebija, kur nolikt auto, tad ekspedīciju sākām 5km tālāk – no Muižuļu stāvlaukuma.  Ar cerību, ka drīzumā uzspīdēs saule, devāmies ceļā.  Pārgājiens gar jūru vienmēr ir patīkams, tikai šai jūrmalai raksturīgs bija tas, ka kādu daļu posma vajadzēja iet gan pa lieliem, gan maziem akmeņiem. Kamēr mākoņi aizsedza saules spožumu, tikmēr pa akmeņiem iet bija interesanti, bet, kad sāka līt, tad gan vairs tik forši un interesanti nelikās, jo akmeņi kļuva slapji, līdz ar to nācās lēnāk un uzmanīgāk uz tiem likt kāju, lai nepaslīdētu.
    Ejot gar jūrmalu, pa ceļam apskatījām Vidzemes piekrastes objektus, kā piemēram: Kutkāju ragu, Veczemju klintis, Zivtiņu atsegumu, Ežurgu klintis un Ķurmraga bāku.  Pusdienas pauzi ieturējām, kad nonācām pie Veczemju klintīm, kur mūs arī sagaidīja mūsu novērtētāja Linda.   Kad bijām paēdušas pusdienas, devāmies tālāk. Lija arvien stiprāk un stiprāk, jūras ūdens jau bija pārņēmis arī apavu iekšu, kājas un visas drēbes bija slapjas, vējš lauza lietussargus, kaut arī bija lietusmēteļi, tad arī guļammaisi kļuva nedaudz mitri, ar to arī viss lielais prieks zuda, jo stiprā lietus un vēja dēļ, kārtīgi nevarējām apskatīt objektus, jo gribējām tikt ātrāk galapunktā un sasildīties. Gājām un gājām, likās, ka mēs ejam ļoti ilgi un līdz kempingam „Krimalnieki” nemaz netiksim. Tiklīdz bija zudusi pacietība skrējām pie katra cilvēka, ko sastapām jūras krastā un jautājām, cik mums aptuveni vēl ilgi nāksies iet… Viens teica:“Vēl daudz”, cits teica:”Pavisam maz”. Nu neko, gājām, līdz beidzot nonācām „Krimalniekos”. Ātri mēģinājām sasildīt ūdeni, iedzert siltu tēju un sasildīties, lai pirms skolas nesaslimtu. Tas mums izdevās veiksmīgi, jo tā kā šo pašu maršrutu gāja arī Jaunjelgavas bronzas komanda, tad arī viņi padalījās ar sausām drēbēm un plediem. Jau uz vakara pusi, kad bijām uzcēlušas telti un iekārtojušās, sāka spīdēt saulīte un kļuva pavisam silti. Domājām, kamēr vēl labs laiks par to, ka jāiet taisīt vakariņas. Un tā patiešām arī izdarījām. Vakariņās pagatavojām makaronus ar tušonku un sieru, mednieku desiņas un kā uzkodās ēdām dārzeņus ar ķiploku mērcīti. Pēc vakariņu baudīšanas varējām iet un izbaudīt foršo laiciņu. Staigājāmies gar jūru, iepazināmies ar Jaunjelgavas jauniešiem, spēlējām dažādas spēles un dalījāmies pieredzē līdz pat pusnaktij, kad nācās iet gulēt, lai nākamajā dienā spētu noiet tikpat daudz, cik pirmajā.

    2. diena
    Piecēlāmies plkst. 7:30,  sākām gatavot brokastis un vākt nost teltis. Brokastīs pagatavojām auzu pārslu putru ar zemeņu ievārījumu un dzērām tēju vai kafiju, kā kura gribēja.  Bijām tik nogurušas no pirmās dienas, ka sejās neparādījās īsti tāds laimīgums, lai dotos tālāk.  Bet, kad visas mantas bijām sakrāmējušas un kempinga vietu aiz sevis atstājušas kārtībā, turpinājām ekspedīcijas maršrutu. Šajā dienā saule jau no paša rīta spīdēja tik spoži un debesis bija tik zilas, ka nekas neliecināja par sliktiem laikapstākļiem, līdz ar to mūsu sejās parādījās smaids.  Šajā dienā pa ceļam apskatījām Tūjas molu, Burinieku akmeni,  Lāču bāku un Minhauzena muzeju. Saulainā laika dēļ, otrās dienas pārgājiens likās, ka pagāja ļoti ātri, jo visos apskates objektos nonācām tieši laikā, kā arī to bijām norādījuši maršruta lapās, kaut arī no rīta startu sākām par stundu vēlāk nekā paredzēts.  Pusdienu pauzi ieturējām pie Lāču bākas, kurai gandrīz bijām pagājušas garām, jo pa ceļam mūsu komandai izvērtās jautras un smieklīgas sarunas, ka kreisajā pusē stāvošo bāku gandrīz nepamanījām. Cītīgi apskatījām Lāču bākas apkārtni un paēdām pusdienas. Un tad varējām doties uz Minhauzena muzeju – ekspedīcijas finišu.  Kājas jau bija piekusušas no apaviem, tāpēc līdz Minhauzena muzejam devāmies ar plikām kājām un izbaudījām silto jūras ūdeni.  Kad nonācām galamērķi, bijām pārlaimīgas, apskatījām muzeja dabas takas un tā apkārtni, kā arī, kamēr gaidījām autobusu, paēdām vakariņas un nedaudz nosnaudāmies, jo nogurums bija liels.  Kopumā varam secināt, ka divas dienas bija pavadītas fantastiski, kompānija bija lieliska, vieta arī jauka un pārgājiena laikā  bija smiekli un lija lietus, kas mūs norūdīja jau rudens sezonai, šajā reizē arī sadarbība ar bronzas komandu bija super, jo visus dokumentus iesniedzām laicīgi, kārtīgi pieķērāmies maršruta plānošanai un ēdienkartei.

    ***

    Jāsaka, ka Award ekspedīcija patiešām ir reāls piedzīvojums, īpaši sliktos laikapstākļos.  Tā kā neviena no mums nebija bijusi šajās vietās, tad šīs maršruts bija tiešām interesants un mums bija iespēja apskatīt pat mums neredzētas, bet dzirdētas vietas un objektus.  Gan ekspedīcijas laikā gan arī pēc tās, katrai no mums radās kādas pārdomas, atziņas par šīm divām dienām:

    Elizabete:” Ekspedīcija ĻOTI patika. Ekspedīciju foršāku un savā ziņā ekstrēmāku padarīja lietus. Man tā nebija liela traģēdija, jo tik un tā jutos labi un biju jestrā noskaņojumā, vienīgi no rītā sāpēja mugura pēc smago somu nešanas, bet tas bija nieks, salīdzinot ar iegūtajām emocijām šo divu dienu laikā.  Ar nepacietību gaidu nākamo ekspedīciju”

    Madara:” Ļoti vēlos pagriezt laiku atpakaļ un atgriezties šajās superīgajās ekspedīcijas dienās, kas bija krāšņas, lietainas, jautras, saulainas un smieklīgas. Iepazinu jaunus cilvēkus, labi pavadīju laiku kopā ar savu bronzas komandu, apskatīju objektus, kas noderēs ģeogrāfijas stundās, kā arī labprāt turpinātu ekspedīciju, ja tik drīz nebūtu jāgatavojas skolai, bet pavisam noteikti- gaidu nākamo vasaru, lai varētu veikt vēl vienu ekspedīciju tikpat labā kompānijā, kāda bija šogad.”

    Aliāna: „Ekspedīcijā gar jūru mums nepaveicās pirmajā dienā ar laikapstākļiem, bet bijām stipras un to visu pārcietām un pārvarējām.  Bija interesanti iet nepazīstamā vietā un meklēt dažādus ievērojamus objektus, kuri arī pirmo reizi tika dzirdēti un redzēti. Protams, vispozitīvākais bija iepazīt jaunus cilvēkus no Jaunjelgavas, kā arī ekspedīciju dienā ieguvām labu teicienu „Jaunjelgava nāk!”, ko sapratīs tikai mana bronzas komanda.”

    Santa: „Gribu atkārtot šīs divas dienas, kuras pavadīju Salacgrīvas novadā kopā ar savu komandu un citām komandām no Jaunjelgavas. Šīs divas dienas bija piedzīvojumiem, jaunām idejām un jaunām prasmēm pilnas. Gribu lai visas nākamās ekspedīcijas būtu tikpat labas, cik bija šī un vēl labākas!”

    ***

    Milzīgs paldies Sandrai Rizgai, kas bija mūsu uzraugs, un Lindai Ostrovskai, kas bija mūsu novērotāja, un šīs dienas kopā ar viņām bija izdevušās!

    Saite uz šo ziņu..
  • Award vadītāju tikšanās jūras krastā
    Award vadītāju tikšanās jūras krastā
    Comments Off on Award vadītāju tikšanās jūras krastā

    Jūlija izskaņā, 23.-26.jūlija Rojā notika Edinburgas hercoga starptautiskās jauniešu pašaudzināšanas programmas Award Latvijas vadītāju pieredzes apmaiņas seminārs. Pasākumu, Valsts izglītības satura centra pārraudzībā, plānoja un vadīja programmas Award zelta līmeņa dalībnieces – Sanija Bizauska (Jaunbērze) un Stella Blumfelde (Lielvārde).

    Pateicoties Rojas pašvaldības atbalstam, Award vadītāju sapnis – piedalīties seminārā, kas noritētu tuvu jūrai –  kļuva par īstenību, un laika posmā no 23. līdz 26.jūlijam cilvēkus, kuri palīdz jauniešiem izvirzīt mērķus un sasniegt tos, lutināja piejūras pilsētas labumi: svaigais gaiss, jūra un pludmale, mežs un burvīgā pilsēta, kura pilna mazu un lielu pārsteigumu.

    roja2

    Award vadītājas un semināra organizatores pie Rojas novada domes priekšsēdētājas

    Pirmā pasākuma diena bija veltīta iepazīšanās un saliedēšanās aktivitātēm. Iepazināmies savstarpēji un arī ar Roju un tās labumiem. Vakara programmā: viktorīna par programmu Award un vadītāju atmiņu stāsti.

    Prasmju dienā pasākuma dalībnieces Stellas vadībā nodevās latvju zīmju izpētei. Sev tuvākās zīmes Award vadītājas uzzīmēja uz pludmalē salasītajiem plakanajiem akmentiņiem. Pirms došanās uz Rojas novada domi, kur Award vadītājām tika dota iespēja iepazīstināt domes priekšsēdētāju Evu Kārkliņu ar programmu Award, Sanija piedāvāja nomierinošu nodarbi—mandalu krāsošanu. Drīz pēc oficiālās pieņemšanas un sajūtu takas sniegtās pēdu masāžas, semināra dalībniecēm uz jahtu klāja bija iespēja iepazīties ar mistisko piedzīvojumu ceļojumu veidu “Cits ceļojuma veids”. Kad ceļojuma raisītie pārdzīvojumi norima un kad iestājās tumsa, pasākuma vadītājas svinīgas ceremonijas laikā astoņus programmas Award vadītājus iecēla zvērinātu vadītāju kārtā.

    Trešā pasākuma diena tika veltīta tam, lai sagatavotos veiksmīgam kājinieku piedzīvojumu ceļojumam. Tikai tad, kad apmācības bija aiz muguras, Award vadītājām tika dots starts kontrolpunktu meklējumiem un uzdevumu izpildei. Pēc aptuveni piecu kilometru gājiena, piejūras meža viducī Award vadītājas gatavoja gardu laša zupu. Atjaunojušas enerģiju, Award vadītājas bija gatavas doties uz koncertu jūras krastā.

    Svētdien, lai pateiktos Rojas evaņģēliski luteriskajai draudzei par uzņemšanu zem sava jumta, pasākuma dalībnieces uzposa namu un sakopa tā teritoriju.

    Projekta noslēgumā gan pašas Award vadītājas, gan zelta projekta meitenes bija priecīgas par pavadītajām dienām, jauno pieredzi un skatu punktiem, kas pavērās pēc šī projekta.

    Liels paldies Rojas novada domei un Rojas Evaņģeliski luteriskajai draudzei par atsaucību un atbalstu! Paldies Mārai Folkmanei, Rojupes bērnu un jauniešu iniciatīvu centra „Varavīksne” jaunatnes lietu speciālistei, par palīdzību, kura bija viens no spēcīgākajiem balstiem, kas ļāva šim pasākumam notikt!

    Raksta autores: Stella Blumfelde un Sanija Bizauska

    Saite uz šo ziņu..
  • Saruna ar pirmajiem zelta awardiešiem Latvijā
    Saruna ar pirmajiem zelta awardiešiem Latvijā
    Comments Off on Saruna ar pirmajiem zelta awardiešiem Latvijā

    Reiz pavisam nesenos laikos – 2009.gada 5.decembrī – Guntars Logins, Ilmārs Pužulis, Jānis Supe, Laura Keiša, Māris Mednis un Oskars Smoļaks, pateicoties savai mērķtiecībai, saņēma savus Starptautiskās Edinburgas hercoga jauniešu pašizaugsmes programmas Award zelta līmeņa apbalvojumus. Todien viņi – seši jaunieši no Balviem – bija pirmie, kas Latvijā saņēmuši šādu apbalvojumu. Kopš šīs zīmīgās apbalvošanas ceremonijas ir pagājuši vairāk nekāk pieci gadi, tādēļ sazinājāmies ar viņiem, lai uzzinātu, uz kurieni viņus aiznesis dzīves plūdums un cik lielā mērā to ietekmējusi dalība programmā Award.

     

    Lūdzu, pastāstiet par sevi!

    Guntars: Šobrīd studēju ekonomiku un uzņēmējdarbību Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā. Pēdējās 3 vasaras esmu pavadījis Ziemeļamerikā – ASV un Kanādā, strādājot pārdošanas jomā. Brīvajā laikā nodarbojos ar garo distanču skriešanu. Mans izvirzītais dzīves mērķis – kļūt par Latvijas Valsts prezidentu.

    Ilmārs: Esmu ieguvis bakalaura grādu ģeogrāfijā, pašreiz studēju datorzinātņu bakalaura studiju programmā. Brīvo laiku izmantoju citām mācībām, jo man ir skaidri mērķi, kurus vēlos sasniegt.

    Jānis: Vēl pavisam nesen biju programmas Award nacionālais koordinators, bet tagad strādāju Augstākajā tiesā. Brīvajā laikā apmeklēju kino, dažādus koncertus un pasākumus. Mērķis, ko vēlos sasniegt – vēlos uzrakstīt vairākas grāmatas.

    Laura: 2014.gadā pabeidzu studijas Latvijas Universitātē un ieguvu humanitāro zinātņu bakalaura grādu vēsturē. Rudenī uzsāku jaunas studijas, kas man palīdzēs kļūt par kvalificētu personāla speciālistu. Savu brīvo laiku cenšos pavadīt kopā draugiem. Darbojos jauniešu organizācijās, cenšos apgūt kaut ko jaunu un nebijušu. Dienas lielāko daļu pavadu strādājot Valsts asins donoru centrā, un protams – veltot laiku savai sirdslietai – vēsturei. Šobrīd lielākais nākotnes mērķis ir iesākt un sekmīgi pabeigt jaunās studijas, iegūstot personāla vadītāja kvalifikāciiju.

    Oskars: Esmu precējies, man ir sieva vārdā Santa. Esmu ieguvis Humanitāro zinātņu bakalaura grādu teoloģijā un reliģiju zinātnē, pašlaik studēju Teoloģiju maģistra studiju programmā Latvijas Universitātē un paralēli arī Lutera Akadēmijā, lai sagatavotos kalpošanai Latvijas Evaņģēliski Luteriskajā Baznīcā (LELB). Esmu iesaistīts darba ar dažādu projektu realizēšanu LELB Diakonijas centrā, kas ir Baznīcas palīdzības organizācija un sniedz atbalstu dažādās grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Liela daļa mana un mūsu ģimenes brīvā laika aizrit aktīvi iesaistoties Rīgas Vecās Sv.Ģertrūdes draudzes dzīvē.

     

    Kāds ir lielākais ieguvums no tā, ka kādreiz piedalījāties programmā Award?

    Guntars: Domāju, ka programma man ir paplašinājusi redzesloku. Tāpat arī plašāks paziņu un kontaktu loks.

    Ilmārs: Sapratne, ka viss, ko dzīvē sasniegsi, ir jāizdomā un jārealizē pašam, un katrs pats ir atbildīgs par saviem nākotnes sasniegumiem un jauniem izaicinājumiem.

    Jānis: Lielākie ieguvumi no programmas Award ir, pirmkārt, tas, ka iemācījos pacietīgi darboties ilgtermiņā, lai sasniegtu mērķi, un nepadoties pie pirmās apnikuma sajūtas un grūtībām. Otrkārt, programma Award mani ir savedusi kopā ar brīnišķīgiem cilvēkiem, kurus citādi nebūtu saticis.

    Laura: Tās noteikti ir atmiņas par piedzīvojumiem, pasākumiem un notikumiem, bet pāri visam tie lieliski draugi, ko man ir devusi tieši programma Award. Kā ari viss, ko es esmu iemācījusies.

    oskars

    Lūdzu, pastāstiet par savām zelta līmeņa aktivitātēm, ko veicāt, lai sasniegtu savus mērķus!

    Guntars: Brīvprātīgā darba jomā vadīju seminārus jauniešiem, prasmēs apguvu rokdarbus, fizisko aktivitāšu jomā spēlēju frīsbiju. Zelta līmeņa piedzīvojumu ceļojumu īstenojām Dienvidigaunijā.

    Ilmārs: Toreiz iemācījos veidot un uzturēt mājas lapas, sportoju, lai uzturētu sevi labā formā,  organizēju pasākumus jauniešiem gan biedrībā „Septiņpadsmit”, gan bērnu invalīdu nometnēs. Īpaši patika zelta projekta realizēšana Somijā Metsäkartano, kad pildījām dažādus pienākumus starptautiskā nometnē.

    Janis

    Laura: Labo darbu veicu Balvu evaņģeliski luteriskajā baznīcā, kur palīdzēju dažādos saimniecisko darbos. Fiziskajā aktivitātēs nodarbojos ar riteņbraukšanu, bet prasmēs apguvu rokdarbus. Zelta projekts notika Kārsavā, kur mēs palīdzējām sakopt Kārsavas evaņģeliski luterisko baznīcu. Ekspedīcijā es biju tās pašas grupas sastāvā, kura devās uz Igauniju.

    Oskars: Aktivitātes, protams, bija daudzas, bet kā interesantāko un visspilgtāk atmiņā palikušo jāmin Zelta projekta organizēšana  un realizēšana. Kopā ar citiem zelta līmeņa biedriem 2009.gadā piedalījāmies Kārsavas baznīcas atjaunošanas darbos. Tas bija smags, bet skaists darbs un neaizmirstams laiks kopā ar draugiem.

     

    Kā jūs raksturotu savu toreizējo ceļu uz pašizaugsmi?

    Guntars

    Ilmārs: Kā loģisku un reizē noslēpumainu ceļu caur nezināmo.

    Jānis: Toreizējais ceļš uz pašizaugsmi nebija viegls, jo īpaši fiziskās sagatavotības sadaļā – man bija ļoti jāsaņemas, lai regulāri vingrotu, jo ar sportu tajā laikā biju uz „jūs”.

    Laura: Prātā nāk poētisko vaŗdi, caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Tik  traki nebija, visgrūtāk bija ar fizisko sagatvotību, jo ar sportu man nav tuvākās attiecības, bet programma bija laba motivācija. Noteikti ejot cauri visiem programmas līmeņiem, izaugsme ir neapšaubāma, varbūt mazās lietās, bet caur mazām lietām nāk lielas.

    Oskars: Esmu priecīgs, ka man bija tāda iespēja būt aktīvam un iesaistīties lielākos un mazākos projektos kopā ar citiem Award biedriem. Domāju tas ir ietekmējis manu personības veidošanos ļoti pozitīvā veidā. Tas palīdzēja kļūt sociāli daudz aktīvākam un ieinteresētam pilnveidot gan savu dzīvi, gan vidi, kurā esi.

     

    Vai kādreiz sanāk izmantot tās zināšanas un prasmes, ko guvāt pildot savu individuālo programmu jebkurā no līmeņiem?

    Guntars: Domāju, ka drīzāk netiešā veidā.

    Ilmārs: Protams, katras prasmes un iemaņas, lieliska fiziskā forma ik pa laikam ir priekšrocība.

    Jānis:  Jā, joprojām izmantoju zināšanas un prasmes, ko apguvu programmas Award laikā! Programmas laikā prasmju sadaļā mācījos spēlēt ģitāru un akordeonu, un abus šos mūzikas instrumentus brīvā brīdī un draugu lokā spēlēju joprojām. Bet vairāk par visu – katru dienu izmantoju „neredzamos” labumus, ko guvu programmas laikā – pārliecinātību par sevi, spēju sasniegt mērķus.

    Oskars: Jā, ik pa laikam sanāk. Īpaši noderēja projektu rakstīšanas prasmes apgūšana.

    Laura

    Vai atcerieties, kā jutāties, kad saņēmāt Zelta apbalvojumu? Ko katram no jums nozīmēja vai vēl joprojām nozīmē tas, ka saņēmāt šo apbalvojumu?

    Guntars: Toreiz tas bija nozīmīgs notikums, jo apbalvojumu pasniedza bijusī Valsts prezidente un programmas Award patronese Vaira Vīķe-Freiberga.

    Ilmars

    Jānis:  Ļoti labi atceros dienu, kad no bijušās Valsts prezidentes, programmas Award patroneses Vairas Vīķes-Freibergas rokām saņēmu Zelta apbalvojumu. Freibergas kundze ir man ļoti īpašs cilvēks, es viņu ļoti cienu, un saņemt apbalvojumu tieši no viņas bija neatkārtojams pagodinājums! Ar Freibergas kundzi esam tikušies arī vairākas reizes pēc apbalvošanas, par ko Award programmai esmu bezgala pateicīgs. Zelta līmeņa sertifikātu un fotogrāfiju ar Freibergas kundzi turu ierāmētu pie sienas savā darbavietā.

    Laura: Bija liels prieks par paveikto un gandarījuma sajūta, ka es to paveicu, pie tam pirmā meitene Latvijā, kas ieguva Award zelta nozīmīti. Šī nozīmīte ir kā atgādinājums par lietām, ko esmu iemācījusies, draugiem, ko esmu satikusi. Priekš manis katrs apbalvojums ir nozīmīgs, jo apliecina panākumus kādā konkrētā dzīves jomā.

    Oskars: Tas bija patīkams mirklis. Domāju, ka jebkurš cilvēks priecājas, ja kāds pamana un novērtē viņa centienus un darbus, ko viņš paveicis.

    balvas

     

    Ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi, kopš pabeidzāt pašizaugsmes programmu Award. Kādā veidā pilnveidojaties tagad?

    Guntars: Strādāju pārdošanas jomā, kas ir nemitīga sevis pilnveidošana.

    Ilmārs: Gan studējot, gan papildinot zināšanas ar mācībām tieši nesaistītās jomās.

    Jānis:  Pilnveidojos nepārtraukti – vairāk gan profesionālajā jomā, apmeklējot dažādus nozares kursus un seminārus. Taču pēdējā laikā esmu atradis laiku, lai pilnveidotos lietās, kas man patīk – Bērklijas koledžā tiešsaistē mācos mūziku, gatavojos doties uz franču valodu kursiem, ik pa laikam apmeklēju seminārus sevis pilnveidošanai – pagājušajā gadā katru nedēļu devos uz Rīgas Stradiņa universitātes organizētajām Inteliģences akadēmijas lekcijām, nupat piedalījos publiskās runas seminārā. Ja tu Award programmas laikā esi pieradis katru nedēļu regulāri mācīties ko jaunu, tad pēc programmas pabeigšanas nav nemaz tik viegli visu mest pie malas un sākt gulšņāt pie televizora – programma Award it kā „ieliek iekšā” dzinuli visu laiku tiekties pēc kā jauna.

    Laura: Pamatā tās ir studijas, tāpat arī darba pieredze daudz ko māca, ne tikai profesionāli, bet arī veido mani kā cilvēku un kā personību. Pilnveidojos vadot Latvijas Universitātes atturības un veselības izglītības veicināšnas biedrību, organizējot dažādus pasākumus, veidojot attiecības, uzlaboju komunikācijas prasmes un ar organizēšanu saistītas lietas. Gribās teikt, ka šobrīd pilveidojos caur dzīves mācībām.

    Oskars: Visa dzīve ir viens liels pilnveidošanās lauks un process. Katra diena nes jauns izaicinājums, situācijas, kas konfrontē un liek iziet ārpus savas ierastās komforta zonas. Dotajā brīdī mana pašizaugsme saistīta ar to ceļu, kādu savai dzīve esmu izraudzījies- mācos būt labs vīrs savai sievai; mācos kļūt par uzticamu vadītāju un draugu tiem, kuriem kādos viņu dzīves ceļa posmos un notikumos vajadzīgs kāds, kurš spēj uzklausīt, iedrošināt, mierināt un iepriecināt; mācos ar prieku izdzīvot savu dzīves aicinājumu.

     

    Jūsu novēlējumi visiem jauniešiem, kas pilda savu individuālo Award programmu.

    Guntars: Novēlu nekad neapstāties pie sasniegtā un mērķtiecīgi tiekties pretim saviem mērķiem :)

    Ilmārs: Lai ceļā uz mērķi ir daudz grūtību, izaicinājumu un pārbaudījumu, tad sasniegtais liksies daudz vērtīgāks, tikai tā var iegūt īstu laimes sajūtu.

    Laura: Neapstāties šķēršļu un grūtību priekšā, bet iet uz priekšu, darīt visu ar prieku, mīlestību un aizrautību, jo tas, ko jūs iegūsiet, to jums nespēs atņemt neviens.

    Oskars: Baudiet un redziet, cik katra diena ir skaista un bagāta ar jauniem notikumiem, izaicinājumiem un brīžiem, kuros varat mācīties jaunas prasmes, paveikt ko labu un cēlu, parādīt savas spējas un stiprumu miesā un garā. Un tā šodien, rīt un vienmēr! Lai izdodas atrast savā dzīvē ceļu, pa kuru var nonākt mērķī!

    Saite uz šo ziņu..

Back to Top