Aktualitātes

  • Nometnes 4.diena
    Nometnes 4.diena
    No Comments on Nometnes 4.diena

    eek

    Nometnes dalībnieki šodien turpināja labos darbus Apšuciemā un Engurē. Apšuciemā jaunieši strādāja mājās „Caunes” un „Veckalniņi”. Engurē jaunieši palīdzēja senioriem, daudzbērnu ģimenēm un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Darbi notika Bērzu ielā 13, Dārzniecības ielā 8, Ostas ielā 18a, Skolas 9 un jūras piekrastē. Tika pļauta zāle, griezti nokaltušie zari, labiekārtoti celiņi, uzrakti dārzi, līdzināta zeme, apcirpti krūmi un novākta plūmju raža. Visi saimnieki bija ļoti pateicīgi par paveiktajiem darbiem. Māju „Caunes” saimnieks Ivars Mūrnieks atzīst, ka to darbu, ko jaunieši paveica divās dienās, viņam būtu jāveic veselu gadu. Visu savu mūžu viņš ir nostrādājis Engures un Apšuciema skolās kā sporta skolotājs un treneris, tāpēc saprašanās ar jauniešiem viņam nav sveša, viņš veikli ierādīja darāmos darbus. Viņš priecājas, ka jauniešiem tiek dota iespēja mācīties strādāt, saprast darba nozīmi un aizdomāties par savām vecumdienām, kad arī pašiem būs vajadzīga palīdzība. Esot prieks, ka jaunieši audzina raksturu! Gandarījums par paveikto ir gan saimniekam, gan pašiem jauniešiem.

    Paši jaunieši pēc labā darba veikšanas saka:

    Leonīds: „Jūtos labi, jo palīdzēju veciem cilvēkiem, padarot darbus, kurus viņi nespēj vairs veikt: nesu aļģes, zāģēju krūmus. Prieks par izdarīto!”
    Krista: „Par spīti tam, ka darbs bija grūts un pēc padarītā darba sāpēja visas maliņas, bija gandarījums un patiess prieks par to, ka varēju kādam palīdzēt.”
    Roberts: „Priecājos, ka vecie cilvēki novērtēja mūsu palīdzību!”

    Award zelta līmeņa dalībnieces otrajā dienas daļā mācīja jaunajiem awardiešiem ekspedīcijas prasmes un dalījās pieredzē. Stāsta Roberta un Alīna: „Sagatavošanās posmā mēs nometnes dalībniekiem izskaidrojām pašus pamatus, kas ir jāzina, lai dotos piedzīvojumu ekspedīcijā, pēc tam sekoja komandas saliedēšanas un sadarbības veicināšanas spēles. Kad prasmes bija apgūtas, devāmies piedzīvojumu trasītē uz mežu un ar spēles palīdzību mēs pārbaudījām, vai grupiņas spēj sadarboties, izdomāt rīcības plānu un orientēties mežā. Projekta īstenošanas laikā iepazināmies ar jauniem, mērķtiecīgiem awardiešiem, kuriem arī novēlam nokļūt līdz zeltam un atcerēties, ka galvenais ir nevis nozīmīmītes iegūšana, bet gan ceļā satiktie cilvēki un piedzīvotās emocijas.”.

    Saite uz šo ziņu..
  • Projekta „Sociālajam riskam pakļauto bērnu un jauniešu integrācija Starptautiskās pašizaugsmes programmas Award aktivitātēs” nometnes „Mans labais darbs” 3.diena
    Projekta „Sociālajam riskam pakļauto bērnu un jauniešu integrācija Starptautiskās pašizaugsmes programmas Award aktivitātēs” nometnes „Mans labais darbs” 3.diena
    No Comments on Projekta „Sociālajam riskam pakļauto bērnu un jauniešu integrācija Starptautiskās pašizaugsmes programmas Award aktivitātēs” nometnes „Mans labais darbs” 3.diena

    eek

    Šodien no rīta Award nometnes dalībnieki devās palīdzēt mājas un lauku darbos Engures un Apšuciema vietējiem iedzīvotājiem.

    Veicamo darbu sarakstā bija: malkas kraušana, logu mazgāšana, ābolu un plūmju novākšana, krūmu izzāģēšana, zāles pļaušana, celiņu labiekārtošana un jūras piekrastes sakopšana.

    Visvairāk darba tika paveikts Apšuciemā, palīdzot veciem cilvēkiem – tika nopļauta zāle, izzāģēti krūmi, veikti jūras attīrīšanas darbi, apcirpti krūmi, pārstādītas zemenes, izcirstas avenes, novākta plūmju raža. Vienādi apmierināti par paveikto ir kā palīgi, tā tie, kam palīdz – ģimenes un pensionāri, kuriem bija nepieciešama palīdzība paši šos darbus būtu veikuši nesalīdzināmi ilgākā laika periodā, savukārt palīgiem ir gandarījums un prieks par paveikto. Dalībnieki stāsta, ka strādāt ir viegli, jo darbs ātri iet uz priekšu un ir arī jautri.

    Rīt labie darbi turpināsies! Foto: Facebook!

    Saite uz šo ziņu..
  • Sociālajam riskam pakļauto bērnu un jauniešu integrācija Starptautiskās pašizaugsmes programmas Award aktivitātēs
    No Comments on Sociālajam riskam pakļauto bērnu un jauniešu integrācija Starptautiskās pašizaugsmes programmas Award aktivitātēs

    eek

    40 programmas Award dalībnieki no Kokneses, Jaunjelgavas, Dobeles, Ludzas, Kandavas un Valkas augustā organizēja seminārus 20 jauniešiem, kuros stāstīja par programmu Award un labo darbu veikšanu.

    26.augustā Engures vidusskolas internāts sagaidīja visus šos 60 jaunos jauniešus – 40 programmas Award esošos dalībniekus un 20 programmas topošos dalībniekus, kas ieradās uz nometni “Mans labais darbs” projekta Nr. 2012.EEZ./PP/1/MIC/ 049/002 „Sociālajam riskam pakļauto bērnu un jauniešu integrācija Starptautiskās pašizaugsmes programmas Award aktivitātēs” ietvaros un pavadīs tur aizraujošu nedēļu.

    Šīs nedēļas laikā nometnes dalībnieki palīdzēs vairākām ģimenēm un veciem cilvēkiem no Engures un Apšuciema, iepazīsies ar visām programas Award sadaļām un pilnveidos sevi.


    „Intergration of youngsters from social risk groups in the Duke of Edinburgh’s international Award activities”

    40 participants from Koknese, Jaunjelgava, Dobele, Ludza, Kandava and Valka in August organized informative seminars about the Award and voluntary work in their native towns for 20 youngsters. On August 26 (Project number Nr. 2012.EEZ./PP/1/ MIC/049/002, funded by EEA Grants 2009-2014 programme “NGO fund”) all 60 youngsters from all over Latvia arrived at the Engure secondary school and the camp can start!

    During this week youngsters will help native families and elderly people from Engure and Apšuciems and will familiarize themselves with all 5 Award sections and work on their self-develpment.

    Saite uz šo ziņu..
  • Award pašizaugsmes programmas jauniešu apmācība darbam ar sociālā riska jauniešiem
    No Comments on Award pašizaugsmes programmas jauniešu apmācība darbam ar sociālā riska jauniešiem

    eek

    29.-31.jūlijā 40 programmas Award dalībnieki no Valkas, Jaunjelgavas, Kokneses, Dobeles, Kandavas un Ludzas piedalījās seminārā Apšuciema skolā Nodibinājuma „Radošā Instance” seminārā „Award pašizaugsmes programmas jauniešu apmācība darbam ar sociālā riska jauniešiem”, kas tiek īstenots Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta 2009.-2013.gada perioda programmas „NVO fonda“ apakšprogrammas „NVO projektu programma” projekta Nr. 2012.EEZ./PP/1/MIC/049/002 „Sociālajam riskam pakļauto bērnu un jauniešu integrācija Starptaustiskās pašizaugsmes programmas Award aktivitātēs” ietvaros.

    Jaunieši tika sagatavoti komunikācijai ar dažādām sociālajām grupām un paši izstrādāja semināru programmu jauniešiem savās pilsētās ar mērķiem: iepazīstināt viņus ar programmu Award, apmācīt labā darba veikšanai vasaras nometnē, kas notiks 26.-31.augustā. Programmas Award zelta līmeņa dalībnieki paši izstrādās un īstenos nometnes programmu, kas viņiem tiks ieskaitīts kā Award zelta projekts. Nometnes laikā jaunieši ne tikai darīs brīvprātīgo darbu un iesaistīsies citās programmas Award aktivitātēs (fiziskā sagatavotība, jaunas prasmes, ekspedīcija), bet arī izplānos interesantus veidus, kā informēt pēc iespējas vairāk jauniešus par programmu Award, programmas aktivitātēm un mērķiem.

    Saite uz šo ziņu..
  • 2012. gada projekts bērnudārzā “Jāņtārpiņš”
    Comments Off on 2012. gada projekts bērnudārzā “Jāņtārpiņš”

     

    20.-24.augustā programmas Award dalībnieku četrotne Elvija Hvaleja, Madara Keiva un Arturs Šnuka savu zelta līmeņa projektu realizēja Salaspilī. Kopā ar Salaspils jauniešiem – Janu, Rolandu, Kristīni un Lieni – zelta komanda gatavoja un vadīja sportiskas aktivitātes bērnudārza “Jāņtārpiņš” audzēkņiem, un veicināja programmas Award un Salaspils jauniešu organizācijas “Zibsnis” atpazīstamību.

    Saite uz šo ziņu..
  • 2013. gada projekts Vācijā
    Comments Off on 2013. gada projekts Vācijā

     

    Programmas Award dalībnieces no Jaunjelgavas – Laura Censone un Sindija Sokolovska savu zelta līmeņa projektu realizēja Vācijas pilsētā Rellingen, kur no 17. līdz 21.jūnijam viņas iepazīstināja Vācijā dzīvojošus jauniešu ar Latviju, tās kultūru, ģeogrāfiju un svētkiem.

    Saite uz šo ziņu..
  • Projekts
    No Comments on Projekts

    eek

    Ir apstiprināts Nodibinājuma „Radošā Instance” projekts Nr. 2012.EEZ./PP/1/MIC/049/002 „Sociālajam riskam pakļauto bērnu un jauniešu integrācija Starptaustiskās pašizaugsmes programmas Award aktivitātēs”, kuru finansē Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta 2009.-2013.gada perioda programmas „NVO fonda“ apakšprogrammas „NVO projektu programma”. Īstenošanai piešķirti 14 305,53 LVL (EEZ projekta finansējums- 12645,53 LV apmērā, projekta iesniedzēja līdzfinansējums- 1660 LV apmārā). Projekta īstenošanas ilgums ir 01.07.2013. līdz 01.03.2014 un projekta mērķis ir veicināt sociālajam riskam pakļauto bērnu un jauniešu integrāciju sabiedrībā, izmantojot brīvprātīgā darba metodes Award pašizaugsmes programmas ietvaros. Projekta piedalās 40 Award programmas jaunieši un 20 jaunieši no sociālā riska ģimenēm no Valkas, Dobeles, Kandavas, Ludzas, Kokneses un Jaunjelgavas.

    Mērķa grupas:
    1)Award programmas jaunieši no sociālā riska ģimenēm vecumā no 14-25 gadiem- 40 dalībnieki;
    2)Bērni un jaunieši vecumā no 14-16 gadiem no sociālo dienestu dienas centriem, – 20 dalībnieki.
    3)Apšuciema un Engures iedzīvotāji- 5-10 ģimenes, kam nepieciešama praktiska palīdzība saimniecības darbos augusta mēnesī. Īstenošanas vieta: Visa Latvija, Apšuciems, Engure

    Galvenās aktivitātes:
    1)Apmācību programmas ieviešana- 24 st. 40 Award jauniešiem Apšuciemā.
    2)Informatīvo semināru organizēšana dienas centru bērnu un jauniešu vecākiem un bērniem – 6 semināri;
    3)Nometnes organizēšana Engurē brīvprātīgais darbs;
    4)Publicitātes pasākumu nodrošināšana.

    Plānotie rezultāti:
    1) Izstrādāta un ieviesta 3 dienu apmācību programma Apšuciemā sociālā riska jauniešiem- 40 dalībnieki;
    2) Noorganizēti 6 informatīvie semināri;
    3) Noorganizētā nometne Engurē- brīvprātīgais darbs.
    Nodrošināta projekta publicitāte- filmētā materiāla un animācijas filmas izplatīšana CD.


    The project „Intergration of youngsters from social risk groups in the Duke of Edinburgh’s international Award activities” funded by EEA Grants 2009-2014 programme “NGO fund”, has started! Aim: The aim of the project is to promote the integration of youngsters from social risk groups by using the methods of voluntary work and to provide learning new skills and abilities within the Duke of Edinburgh’ international self-development programm Award.

    Target groups:
    1) 40 participants of the Duke of Edinburgh’s international Award, those of At-Risk families, 14-25 years old
    2) 20 youngsters from social service day centres, 14-16 years old
    3) 5-10 local families from Apšuciems, who need help with landwork – reaping, picking apples, working in kaleyard, supplying firewood. Place of realization: all over Latvia, Apšuciems, Engure.

    Main activities:
    1) developing of tuition -tuition how to work with yougsters from social risk groups and elderly people for youngsters from the Award programme. 24 hours (3 days) in Apšuciems.
    2)Organization of informative seminars for youngsters from social service day centres and their parents about the project and participation – 6 seminars;
    3)Organization of the camp in the school of Engure– voluntary work, help for native inhabitants
    4)Activities for publication of the project.

    Planned outcame:
    1) A 3-day-tuition for youngsters from social risk groups that is developed and introduced – 40 participants in Apšuciems.
    2) 6 seminars organized for the youngsters from social service day centres and their parents
    3) An organized camp based on voluntary work in Engure.
    Provided publicity of the project – filmed material and animation film in CDies deliverd.

    Saite uz šo ziņu..
  • Valkas novada AWARD jauniešu vasaras ekspedīcija
    Comments Off on Valkas novada AWARD jauniešu vasaras ekspedīcija

    Vasaras centrālais notikums – AWARD ekspedīcija, tajā piedalījās pieci bronzas līmeņa dalībnieki – Signe Zalužinska, Lelde Lāce, Jānis Bērtiņš, Roberts Krūkliņš, Markuss Mārcis Āboliņš un trīs sudraba līmeņa awardieši – Sabīne Ščegoļeva, Armīns Zutis, Jānis Jundzītis.
    Dienu pirms došanās ceļā, mēs, Valkas ģimnāzijas medmāsiņas Irinas Haugas vadībā, izgājām pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas apmācību, bet tūrisma treneris Salvis Lozda visus informēja par to, kas jāievēro un kam ir jābūt līdzi ekspedīcijā.

    Šajā tikšanās reizē mēs vienojāmies par kopīgu pārgājiena mērķi – iepazīt jaunizveidoto Kokšu ezeru dabas taku un citus Valkas novadā esošos ezerus, kā arī mācīties ieraudzīt Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā esošās dabas vērtības.

    Pārgājiens ilga no 11. – 13. augustam. Ceļojuma laikā bija jāveic daudz dažādi uzdevumi – jālasa sēnes un ogas, jāsacer jaunas teikas, jānofotografējas pie dažādiem interesantiem dabas objektiem, pašiem jāgatavo pusdienas, brokastis un vakariņas pārgājiena pirmajās divās dienās, bet trešajā dienā, jāpiedalās fotoekspedīcijā, un, lai nokļūtu galamērķī, jāmeklē dažādi kontrolpunkti.

    1.diena

    Mūsu ekspedīcijas sākuma punkts bija Gaujas tilts uz Valkas – Smiltenes šosejas. Tad mēs gājām pa veco Kokšu ceļu, kas visu laiku vijās cauri mežam līdz Kokšu dabas takai. Pa ceļam mēs lasījām sēnes un brūklenes, izveidojām AWARD logo zīmi. Mūsu galvenaia uzdevums bija apiet apkārt trijiem Kokšu dabas takā iekļautiem ezeriem – Zāļu, Dziļajam, kura krastā no čiekuriem izveidojām vārdu AWARD un Dibena ezeram, pie kura izgudrojām teiku, kā varētu būt radies šāds nosaukums. Mēs izdomājām šādu teiku – Milzis uzvarot smagā cīņā, nolēma atpūsties un apsēdās purvā tieši uz avota, kad piecēlās, tur satecēja ūdens un izveidojās ezers dibena formā. Visa ceļa garumā ejot pa taku mēs rakstījām AWARD dienasgrāmatu, kā arī mums katram bija jāsasniedz uzstādītais individuālais ekspedīcijas mērķis, kas bija jāfiksē ar foto. Pie visiem ezeriem ir iekārtoti atpūtas stūrīši. Tad mēs arī atpūtāmies, mazliet iekodām un gājām tālāk. Pēc ezeru apskates mēs devāmies uz bioloģisko saimniecību „Vekši”, kur mēs pavadījām nakti. Sēnes un brūklenes pasniedzām „Vekšu” saimniecei Sanitai Āboliņai, kā pateicību par uzņemšanu savās mājās. Tur mēs paši pagatavojām vakariņas uz āra pavarda – vārījām makaronus ar gaļu. Pēc vakariņām mēs ar vadītāju Inesi pārrunājām pirmās ekspedīcijas dienas gaitu, un, tā kā bijām ļoti noguruši, devāmies gulēt.

    2.diena

    Pamodāmies pašā vasaras lietainākajā dienā. Visu laiku lija. Ko darīt? Izpalika visi iepriekš iecerētie labie darbi saimniecībā, bet „Vekšu” saimniece izdomāja, ka mēs varētu apgūt jaunas kulinārijas prasmes, un tad, Sanitas vadībā, visi ķērāmies pie darba. Meitenes cepa biezpiena sacepumu ar karamelizētu ābolu ķīseli, bet zēni gatavoja dārzeņu sautējumu. Bija ļoti garšīgi. Pēc pusdienām lietus vairs tik stipri nelija un mēs turpinājām ekspedīciju. Pa ceļam katram bija jānofotografējas pie interesantiem dabas veidojumiem, kuru šajā apkārtnē ir ļoti daudz. Izgājām „Vekšu” dabas taku, kura vijās gar Gaujas attekas krastiem. Joprojām stipri lija, bet visi bijām priecīgi, jo bijām laba kompānija. Kad mēs izmirkuši nonācām Valkā, mūs sagaidīja Signe ar šokolādes kūku un mūsu vadītāja Inese ar karstu tēju un pankūkām. Nedaudz atpūtāmies, pažāvējām slapjās drēbes, papildinājām pārtikas krājumus un devāmies uz nakts mītni „Aliešos”, kur cepām desiņas un kartupeļus. Kad bijām paēduši, gājām gulēt.

    3.diena

    Mūsu ekspedīcijas vadītāja Ksenija ļāva visiem gulēt līdz pat 9:00. Lietus bija pārstājis un mūsu ekspedīcijas trešā diena sākās ar rīta rosmi, pēc kuras mēs ēdām brokastis, sakārtojām nakts mītni un devāmies ceļā uz ekspedīcijas galamērķi – Suķiera ezeru. Līdz pat pašam Suķierim mums bija fotoekspedīcija, kurā bija kaut kas jāatrod, vai jāizdara. Vienā no kontrolpunktiem mums bija jāizveido piramīda, tad vēl bija jāiegravē AWARD vārds smilšu karjeras „klintī”, jāvāc zāļu tējas, jāfotogrāfē dažādi dabas objekti. Un tā jautrā solī mēs jau bijām nonākuši pie Suķiera ezera. Pa ceļam vēl arī Inesei salasījām zāļu tēju pušķi. Un ekspedīcijas beigās to viņai pasniedzām. Suķiera ezers ir iecienīta atpūtas vieta daudziem Valkas iedzīvotājiem, kam patīk sēņot un ogot. Ezers atrodas skaistā vietā, meža vidū un daudzi no mums tur bija pirmo reizi. Speciāli iekārtotā atpūtas vietā mēs notiesājām pēdējos pārtikas krājumus, nedaudz atpūtāmies un ķērāmies pie labā darba. Speciālos maisos savācām atkritumus, ko bija atstājuši neapzinīgie atpūtnieki. Ezers bija tik vilinošs, ka drosmīgākie zēni pēc padarītā darba arī peldējās. Interesanti, ka ezera ūdens bija tik mīksts, ka pēc peldes viss ķermenis kļūst tāds, it kā būtu nosmērēts ar ziepēm. Noslēgumā visi vēl brīdi pasēdējām pie lielā ozolkoka galda ezera krastā, dienasgrāmatā ierakstījām komentārus par notikušo ekspedīciju, Inese visiem pateicās par vienotību un izturību. Visi noguruši, sveiki un veseli varējām atgriezties mājās.

    Raksta autori – Jānis, Signe un Roberts.

    Saite uz šo ziņu..
  • Nometnes “VASARA 2011″ norise
    Comments Off on Nometnes “VASARA 2011″ norise

    Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar nodibinājumu „Radošā Instance” 25. – 30. jūlijā, Jaunjelgavā, Jaunjelgavas vidusskolā organizēja nometni jauniešiem „VASARA 2011”, kurā piedalījās 80 jaunieši (14 – 25 g.v.) no Latvijas, Somijas, Vācijas, Luksemburgas, Lielbritānijas un Krievijas.

    PIRMĀ DIENA – 25.jūlijs /Day 1/
    OTRĀ DIENA – 26.jūlijs /Day 2/
    TREŠĀ DIENA – 27.jūlijs /Day 3/
    CETURTĀ DIENA – 28.jūlijs /Day 4/

    Saite uz šo ziņu..
  • Ventspilnieku ekspedīcija
    Comments Off on Ventspilnieku ekspedīcija

    Ekspedīcijas veids: pārgājiens
    Ekspedīcijas maršruts: no Ventspils pludmales līdz Užavas upei
    Ekspedīcijas mērķis: vērot putnu dažādību, kāda dzīvo pie jūras
    Laiks: 1.06-2.06
    Dalībnieki: Loreta Bumbiere, Kristīne Kalniņa, Matīss Rubīns, Gints Būmeisters, Sanijs Bondars un Signe Mežniece

    eks

    Mūsu ekspedīcija sākās 1. jūnijā. Sapulcējāmies pie skolas un pirms iešanas drusku piekārtojām mūsu skolas makulatūras noliktavu. Tālāk gājām uz pilsētas pludmali, lai varētu sākt mūsu ekspedīciju.

    Nogājām gar pludmali pusi ceļa un atpūtāmies atpūtas vietā, kur bija galds un krēsli. Gar jūras krastu iet kļuva ar vien grūtāk, jo smilšainā pludmale, kļuva ar vien akmeņaināka, bet akmeņi ar vien lielāki, tādēļ nolēmām iet gar meža malu augstu kāpā.

    Arī gar meža malu iešana kļuva grūta, jo pa malu, kur gājām bija sakrituši koki, tādēļ devāmies lejā atpakaļ uz jūras krastu. Kāpjot lejā ieslīdēju māla bedrē un iestigu ar vienu boti. Ejot nemaz nebijām pamanījuši, ka ir parādījušies māli! Tas bija diezgan jautri! :D

    Lai nomazgātu savas botas devos jūrā ar visām drēbēm. Kad bijām nokļuvuši līdz mūsu mērķim, pie kādas mazas upītes, netālu no Užavas upes, vienojāmies doties uz Užavas upi, jo mazā upīte patiesi bija pārāk maza, lai makšķerētu, jo Matīss bija paņēmis līdzi makšķeri.
    Kad nonācām pie lielās upes, bijām neizsakāmi priecīgi, jo sāpeja pleci no smagajām somām, kā arī kājas no garā ceļa. Kopumā nogājām aptuveni 25 km.

    Tālāk iekārtojām nometni un iekūrām ugunskuru, lai varētu sagatavoties vakariņām un sasildīties, jo palika arvien aukstāk. Vēlāk puiši devās makšķerēt, bet diemžēl, kāds līnis saplēsa makšķeres āķi un aizlaidās. :D Kamēr puiši makšķerēja, mēs cepām oglēs kartupeļus un žāvējām botas. Diemžēl divas botas apdega un kartupeļi pārvērtās oglēs, bet tas ne uz pusi mūs nesarūgtināja, jo mums tāpat bija jautri.

    Kad skolotāja devās gulēt, mēs devāmies teltī skatīties filmu. Diemžēl līdz galam nenoskatījāmies, jo nogurums ņēma virsroku!

    Bijām sadalījušies 3 teltīs. Teltī, kurā gulēju es, bija Kristīne un Matīss. Mūsu telts bija vistuvāk jūrai, tādēļ piecēlāmie ātrāk un devāmies kāpās sildīties saulītē. Diemžēl miegu mums traucēja arī čiekuri, kurus bijām aizmirsuši novākt ceļot telti.

    Kad nācām atpakaļ uz nometnes vietu, visi pārējie jau bija piecēlušies un ugunskurs jau bija iedegts. Tādēļ paēdām brokastis un sākām krāmēt mantas.

    Lai nodzēstu ugunskuru zēni aizgāja pēc ūdens, kur viņi atrada mazo trītonu, kuru viņi atnesa uz nometnes vietu. Vēlāk ar Kristīni aiznesām viņu atpakaļ uz viņa mājvietu.

    kir

    Kad sakrāmējām visas mantas, tad devāmies uz Užavu, kur meitenes sagaidīja mašīna, kas mūs aizveda mājās, jo kājas bija tulznās. Bet puiši kategoriski atteicās braukt ar mašīnu. Viņi vēlējās pierādīt savu vīrišķību un pa šoseju ar kājām gāja mājas, bet tomār liekās mantas aizvedām mājas.

    Pa ceļam uz Užavu sastapām mazu smilša ķirzaciņu un pāris govis, kas ganījās blakus ceļam. Dzirdējām arī varžu dziesmu, kādā grāvī pa ceļam.

    kir2

    Vēlāk vakarā sagaidījām puišus mājās un atdevām viņu mantas. Likās, ka viņi varētu staigāt vēl ilgi!
    Visspilgtāk man atmiņā palika skaistais saulriets un gulbju ģimene, kas ik pa laikam peldējās jūrā netālu no mums. Skats bija patiesi skaists. :)

    Ekspedīcija man šķita interesanta un aizraujoša.

    Autore: Signe Mežniece,
    Ventspils 1.pamatskolas
    Award bronzas līmeņa dalībniece

    Saite uz šo ziņu..
  • Noslēgusies pieteikšanās nometnei ”VASARA 2011”
    Comments Off on Noslēgusies pieteikšanās nometnei ”VASARA 2011”

    Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar nodibinājumu „Radošā Instance” šovasar, 25. – 30. jūlijā, Jaunjelgavā, Jaunjelgavas vidusskolā organizēs nometni jauniešiem „VASARA 2011”, kurā piedalīsies 80 jaunieši (14 – 25 g.v.) no Latvijas, Somijas, Vācijas, Luksemburgas, Lielbritānijas, Krievijas un citām valstīm.

    Nometnē „VASARA 2011” jaunieši apgūs jaunas prasmes vietējo amatnieku un profesionāļu vadībā, brīvprātīgi veiks Jaunjelgavas pilsētas labiekārtošanas darbus, sportos, iepazīsies un dalīsies pieredzē ar valstu kultūru un tradīcijām, paši organizēs iepriekš sagatavotas atraktīvas un saturīgas vakara aktivitātes.

    Arī šogad nometnē gaidām ciemos radošas un amizantas personības, kuras kopā ar jauniešiem satiksies neaizmirstamā piedzīvojumā!

    Saite uz šo ziņu..
  • Jauniešu nometne „± 40° C” Kemi, Somijā
    Comments Off on Jauniešu nometne „± 40° C” Kemi, Somijā

    No 14. – 21. martam vienpadsmit Latvijas jaunieši – Award programmas dalībnieki –piedalījās nometnē ± 40°C Somijā. Šīs nometnes nosaukums atspoguļoja ideju par to, cik pasaule var būt dažāda – no mīnus 40°C Somijas ziemeļos līdz plus 40°C Izraēlā. Šīs nometnes otra daļa ir paredzēta 2010. gada augustā Izraēlā.

    Lai mūsu jauniešu grupa nokļūtu Kemi, mērojām garu ceļu. Visi pulcējāmies Rīgā, lai ar autobusu nokļūtu Tallinā. Tur mūs sagaida pārsteigums – Tallinas prāmja osta vēl ir slēgta. Labi, ka jaunieši ir labā noskaņojumā un apveltīti ar labu humora izjūtu. Tālāk ceļojam ar prāmi līdz Helsinkiem. Helsinkos mūs ar garšīgām pusdienām sagaida somu kolēģi – izrāda pilsētu, pastāsta par darbu ar somu jauniešiem. Tad nāk lielākais pārbaudījums – 9 stundu brauciens vilcienā līdz Kemi.

    Jau pirmajā vakarā Kemi, lai arī ir vēls, mūsu jaunieši iepazīstas ar Izraēlas jauniešiem. Īsta iepazīšanās notiek nākošās dienas rītā – mēs katrs zīmējam savu ģerboni un stāstām pārējiem par sevi. Dienas gaitā mēs slēpojam ar distanču slēpēm un arī mācāmies rīkoties ar sniega kurpēm, kuras būs nepieciešamas pārgājienam otrajā nometnes dienā. Liels ir mūsu jauniešu prieks, bet vēl jautrāk ir skatīties, kā priecājas izraēlieši, kas atzinās, ka tik dziļu sniegu nav redzējuši. Sniega sega Kemi tiešām ir iespaidīga – vismaz 70 cm.

    16. martā, kas ir trešā nometnes diena, notiek pārgājiens ar sniega kurpēm. Lai arī ārā ir tikai 5°C grādi zem nulles, mēs gaidām pusdienas laiku, lai kļūtu vēl siltāks. Tā visi viens aiz otra garā rindā dodamies pārgājienā. Drīz vien kļūst pat karsti. Kad esam sasnieguši gala mērķi, kurinām ugunskuru, puiši nodarbojas ar zemledus makšķerēšanu. Kad sajūtam izsalkumu, gatavojam maltīti uz ugunskura – ceptus dārzeņus un maizīti. Šīs dienas noslēgumā piedalās vairs tikai paši izturīgākie – nākošais somu kolēģu sagatavotais izaicinājums ir pelde āliņģī. To izmēģina Arturs un Rikards.

    17. martā tiek organizēta ekskursija uz Lumilinna sniega pili. Mūsu jaunieši īsti nezināja, kas mūs tur sagaida un mēģināja uzminēt, vai tas varētu būt skaistāk nekā ledus skulptūras Jelgavā. Bet ieraudzītais pārspēja visas mūsu cerības. Sniega pils tēma šajā gadā ir animācijas filmu sižeti. Mēs redzējām Ice Age personāžus, trollīšus muminus, Simpsonu ģimenīti un citus animāciju filmiņu varoņus. Apskatījām arī ledus kafejnīcu un dzīvnieku ādām izklātas viesnīcas istabiņas. Netālu no sniega pils atrodas arī dārgakmeņu muzejs, kur redzam, cik necili ir dārgakmeņi dabā un ko var iegūt tos meistarīgi apstrādājot.

    18. martā mums pievienojas somu jauniešu grupas un Jassins, kuru latviešu jaunieši iepazinuši jau Kandavas nometnē. Atkal iepazīstamies viens ar otru un šoreiz ar krāsu un sūklīšiem uz auduma gabaliņiem zīmējam savus vārdus, kas vēlāk tiek sašūti kopā. Šis “kopdarbs” tiks novietots jauniešu centrā pie sienas par atmiņu no Kemi nometnes. Viens no Izraēlas jauniešiem – Erez – mums pastāsta par to un pacietīgi raksta mūsu vārdus savā valodā – gan uz auduma un papīra, gan arī meitenēm uz rokām. Šajā dienā notiek viens no interesantākajiem pasākumiem nometnē – internacionālais vakars. Mūsu prezentāciju vadīja Rikards. Mēs parādījām pārējiem dalībniekiem video “Sounds Like Latvia”, pašu jauniešu gatavotu prezentāciju ar skaistākajām un interesantākajām Latvijas vietām. Jautra izvērtās deja “Tūdaliņ tāgadiņ”, ko mēs sākumā parādījām un pēc tam aicinājām visus nometnes dalībniekus piebiedroties dejā. Prezentācijas noslēgumā visus cienājām ar līdzi paņemtajiem našķiem – rupjo un saldskābo maizīti, medu un konfektēm „Gotiņa”. Somiem šķita interesanti, ka rupjo maizi ēd ar medu. Daudziem ļoti garšoja „Gotiņas”.

    Ne mazāk interesantu prezentāciju bija sagatavojuši Izraēlas jaunieši. Mēs noskatījāmies reklāmfilmu par Izraēlu, tās kultūru un tradīcijām. Viņi bija noorganizējuši dažādas spēles, kas kaut kādā veidā ir saistītas ar Izraēlu. Viena no interesantākajām – viņi bija sagatavojuši kartona kastīti (Raudu mūra imitāciju), kurā mēs katrs varējām ielikt lapiņu ar savu vēlēšanos. Izraēlas grupa solīja šīs lapiņas aizvest uz Izraēlu un nolikt pie Raudu mūra, lai mūsu vēlmes piepildītos. Tā kā ir piektdienas vakars, mums daļēji izdodas piedalīties sabata sagaidīšanā, kas izpaudās kā cienasts pie bagātīga vakariņu galda. Mūsu domas dalījās – dažiem maltīte garšoja, bet dažiem – tomēr nē.

    19. marta rītā vairs nav auksts, bet pirmo dienu ir apmācies un snieg sniegs. Taču tas mūs neattur no vizināšanās ar ragaviņām no kalna. Nosalušajiem ir iespēja pasildīties pie ugunskura. Šis diemžēl ir pēdējais nometnes vakars visiem kopā. Sakām viens otram paldies, apmaināmies ar piemiņas veltēm. Kemi grupa mums ir sagādājusi īpašu pārsteigumu – atvadu vakarā pie mums ierodas Santa Klauss. Lai arī viņš ir atvaļinājumā, mēs pēc kārtas pasēžam viņam klēpī un saņemam nelielas dāvaniņas.

    Lai cik skumji arī nebūtu, 20. martā mums ir jāpošas garajā mājupceļā. Mājupceļš liekas īsāks nekā turpceļš. Vilcienā kopā esam ar Izraēlas grupu. No viņiem tā pa īstam atvadāmies tikai Helsinkos. Vairāki no mums cer, ka izdosies apmeklēt arī nometnes otro daļu, kas vasarā notiks Izraēlā.

    Saite uz šo ziņu..
  • Iegūst Award vadītāja sertifikātu
    Comments Off on Iegūst Award vadītāja sertifikātu

    Šo gadu uzsākot, Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar programmas Award īstenotājiem Somijā – organizāciju Avartti, 4.– 5.februārī, organizēja kursus interesentiem – jaunajiem Award vadītājiem, kas apguva padziļinātas zināšanas par programmas Award specifiku un darbības principiem, lai turpmāk strādātu ar jauniešiem, kas vēlas iesaistīties programmā. Kopumā kursos piedalījās 18 dalībnieki – novadu/pilsētu jaunatnes lietu speciālisti, pedagogi, studenti un brīvprātīgie, un par piedalīšanos,katram tika izsniegts starptautiskās Award asociācijas Award vadītāja sertifikāts un nozīmīte. Kursus vadīja starptautiskās Award asociācijas EMAS reģiona pieredzējušie treneri no Somijas Maija Sisko Kaupila un Jukka Ruotsalainen.Vēlam veiksmi jaunajiem Award vadītājiem darbā ar jauniešiem, un ceram uz turpmāku sadarbību nākotnē!

    Saite uz šo ziņu..
  • 2010. gada projekts – Kārsavas baznīcas atjaunošanas turpināšana
    Comments Off on 2010. gada projekts – Kārsavas baznīcas atjaunošanas turpināšana

    Kopā darbos piedalījās vienpadsmit jaunieši. Programmas dalībniekiem Laurai Mozulei, Lienei Misiņai, Katrīnai Sprudzānei no Balviem un Edgaram Punduram no Briežuciema šis bija Award programmas zelta līmeņa projekts, par kuru viņi vēlāk saņems zelta nozīmītes un sertifikātu. Vairāki jaunieši Kārsavā strādāja jau otro gadu pēc kārtas.

    Laura Keiša stāsta, ka pagājušajā gadā baznīcas atjaunošana arī bijis viņas zelta projekts, bet šogad uz Kārsavu atkal devusies, jo vilinājusi iespēja pavadīt nedēļu kopā ar draugiem, piedevām paveicot ko labu un noderīgu citiem. Jaunieši nemaz neskumst, ka pludmales un sauļošanās vietā izvēlējušies darbu un bez atlīdzības – „Kur vēl labāk nosauļoties, kā strādājot! Un draugu pulkā pat grūtākie darbi pārvēršas par smiekliem un atpūtu,” stāsta projekta dalībnieki. Lieki piebilst, ka nedēļu Kārsavā jaunieši pavadīja par saviem līdzekļiem, tāpat remontdarbi notika tikai par draudzes naudu.

    Sakristejas telpā aiz baznīcas altāra padomju gados bija ierīkota kurtuve. Divu dienu laikā jaunieši šo telpu atbrīvoja no ķieģeļiem un atkritumiem, nojauca krāsnis un visu iztīrīja, lai vēlāk te varētu ierīkot apsildāmu telpu, kur ziemā noturēt dievkalpojumus un draudzes saietus. Telpa bija pilna putekļiem, un pēc tīrīšanas jauniešus nevarēja ne pazīt – melni kā nēģeri! Nedēļas laikā tika veikti arī citi svarīgi darbi. Puiši iestikloja izsistos logus, samūrēja nobrukušo piebūves sienu, savām rokām izgatavoja vākus kanalizācijas akām. Viņi atzina, ka apguvuši daudzas jaunas saimniecības prasmes, jo, dzīvojot pilsētā, nav iespēju iemācīties, piemēram, griezt stiklu vai mūrēt. Meitenes veica ģenerāltīrīšanu baznīcas iekštelpās, nopulēja tikko no Vācijas atvestās vara griestu lampas, lai pavisam drīz tās greznotu baznīcas galveno zāli. Kārsavas luterāņu draudzes vadītāja Aina Zandere stāsta, ka darba pie baznīcas atjaunošanas vēl esot daudz. Draudzē pārsvarā ir vecāka gadagājuma cilvēki, kuru spēkos nav paveikt smagos vīru darbus, tādēļ Award jaunieši nāk kā svētība un cerība, ka baznīcu pēc gadiem izdosies atjaunot pilnībā.

    Saite uz šo ziņu..
  • 2009. gada projekts – Kārsavas baznīcas atjaunošana
    2009. gada projekts – Kārsavas baznīcas atjaunošana
    Comments Off on 2009. gada projekts – Kārsavas baznīcas atjaunošana

    Pirmdienas vakarā, kārtējo reizi pārbaudījuši, cik Jāņa mašīna ir ietilpīga, es [Dita Bētere], LauraKeiša, Marta Krūmiņa (pazīstama arī kā Halks), Jānis Supe, Oskars Smoļaks un Kaspars Bulindžs (jā,jā, visi ar vienu mašīnu) nonācām Malnavas bērnudārzā. Mūs jau sagaidīja Kārsavas luterāņu draudzes vadītāja Aina Zandere, kura mum sizrādīja bērnudārza ēku. Apjūsmojuši mazās gultiņas, izlietnītes (nodomājot, cik gan ekstrēmi būs tādās mazgāt matus), krēsliņus, skapīšus (vīīī dieniņ, cik viss tur bija mazs!), iekārtojām guļvietas un izkrāmējām ceļasomas (manām mantām vajadzēja tikai trīs skapīšus).

    Kad visai nedēļai sagādāto pārtiku, ieskaitot ievārījuma burkas, zaļos zirnīšus un Spilvas tomātu mērces, bijām iecēluši pa logu un aizgādājuši līdz varen ietilpīgajam ledusskapim ēkas otrā galā, devāmies sastādīt plānu visai nedēļai. Pēc tam gājām uz pilsētas centru, lai apskatītu baznīcu, kuras labiekārtošanai būs jāvelta liela daļa mūsu enerģijas. Ēka veca, kritiskā stāvoklī – celta pirms Otrā pasaules kara. Šajā laikā baznīcas torni nojauca, ierīkoja klubu, bet pēc tam – kinoteātri. Luterāņu draudze baznīcu atguvusi tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Pēc atstātajiem atkritumiem redzējām, ka baznīcas apkārtne ir iecienīta atpūtas vieta piektdienu vakaros.

    Otrdiena. Baznīcā ierodamies 10.00. Tieši pēc plāna. Dodamies baznīcā, kur mūs jau gaida Aina un trīs meitenes. Pēc lūgšanas dodamies ārā, lai iepazītos, pirms sākam darbu. Pirmā diena solās būt jauka – apskatam baznīcas dibentelpu, kurā agrāk atradusies kurtuve un redzam ķieģeļus. Vienus vienīgus ķieģeļus, kas haotiski izmētāti pa telpu (domājams, ka neviens tos nemētāja, bet tā izskatās). Puiši appļauj baznīcas apkārtni, dāmas nēsā labākos ķieģeļus cauri visai baznīcai, lai strādnieki varētu aizmūrēt durvis (nevajadzīgās durvis). Pēc garšīgajām pusdienām jūtams patīkams nogurums, bet mēs tam neļaujamies un dodamies strādāt. Dāmas turpina nēsāt ķieģeļus un iepazīties ar Lindu un Lindu (tā sauc vietējās meitenes, kuras nāca mums palīgā). Kad ieraugu puišu sejas, saprotu, ka tiekam lutinātas– viņi traktora piekabē krauj ogles un kūdru. Un vairāk izskatās pēc rūķiem, nevis puišiem (nu tie – Džo, Džo un Džo, ja saprotat, ko es ar to domāju). Darba dienas beigās dodamies peldēties karjerā (prieks, prieks, kur tu rodies! Man patīk karjeras, jo tur parasti ir dziļš, un var tā jauki papeldēt). Oskars, mans varonis, pirmais lielā ieskrējienā metas iekšā ūdenī un peld. Te pēkšņi… oopp, stāv karjera vidū, ūdens līdz viduklim… Izpeldējāmies, devāmies uz mājām.

    Trešdiena. Baznīcā ierodamies 10.05. Uz balkona ir dēļi, kas agrāk veidojuši kinoteātra paaugstinājumu. Tie jānones lejā, ārā. Uzkāpjam uz balkona. Dēļi! Ne tādi, kā Džonija labākais draugs Dēlis, bet tādi, kuri jānes diviem cilvēkiem. Divas meitenes (Halks un Linda Jaunākā) no balkona laiž dēļus zemē un pārējie lejā sagaida un stiepj ārā. Ik pa laikam garām baznīcai dodas kādi vietējie, kas, pamanījuši rosību baznīcā, dodas noskaidrot, kas te notiek. Aprunājos ar draudzes locekli Barona kungu, kuru iepazīstinu ar Award programmu un mūsu nedēļas plānu. Onkulītis ļoti priecīgs, vēlē veiksmi un solās atnākt kādu dienu palīdzēt. Puiši turpina kraut ogles. Šodien jau izmanto respiratorus. Izbaudījuši piena liešanas priekus bļodās ar uzpūteni, dodamies turpināt darbu. Puiši, kā ierasts, krauj ogles, meitenes sakopj baznīcas apkārtni. Dodoties mājās, izlīmējam afišas par Award spēļu vakaru.

    Ceturtdiena. Baznīcā ierodamies 10.10. Saņemam darbarīkus un dodamies sagatavot sienas krāsošanai. Atbrauc LTV1, sniedzam intervijas. Kad tas paveikts, visi dodamies izvākt atlikušos ķieģeļus (un to tur ir diezgan daudz). Izveidojam garu cilvēku ķēdi un dziedot vien padodam viens otram ķieģeļus. Pamazām ķieģeļu kaudze sarūk. Pirms pusdienlaika ierodas Eva (Award Latvijas koordinatore), lai palīdzētu mums darbos. Līdz vakaram esam telpu saveduši kārtībā un varam doties mājās. Saņemam zvanu no vietējās meitenes Anitas, kura solās mums izrādīt Malnavu un Kārsavu. Nāk palīgā Toms, un mēs tiekam izvadāti pa Hitlera bunkuriem, parkiem un redzam pat tā saukto prieka māju (šim nosaukumam apakšā slēpjas garš stāsts). Pēc pieminekļu, baznīcu, skolu un bagātākā Kārsavas ebreja kapa apskates, ekskursiju jauko gidu pavadībā noslēdzam ar pikniku un tiekam arī pavadīti uz mājām. Vienos naktī tiek ceptas pankūkas. Domāju, ka šis fakts ir pieminēšanas vērts.

    Piektdiena. Baznīcā ierodamies 10.15 (pamanījāt, ka katru rītu arvien vēlāk un vēlāk?). Mazgājam logus, pucējam grīdu un solus. Dodoties uz aku pēc ūdens, satiktie puiši ļoti laipni piedāvājas atnest mums visus pasaules ūdeņus. Atnes gan tikai 4 spaiņus, bet par to viņiem paldies. Uzaicinām uz vakara Award pasākumu. Visa diena paiet vienā mazgāšanā. Beidzam darbu nedaudz ātrāk un izlemjam, ka vajadzētu aizbraukt peldēties uz ezeru (iepriekšējā vakara gaitā Anita pastāstīja, ka karjers nav laba vieta peldēšanai ne tikai sekluma dēļ). Pēc apjautāšanās vietējiem atrodam ezeru, izpeldamies un pa ceļam jau sākam domāt par vakara gaitu. Viss kārtībā, spēles izdomātas. Ierodamies pie baznīcas, lai sāktu tās parkā vadīt mūsu „Iepazīsti Award!” pasākumu, bet… pagaidām neviena nav. Pēc 3 minūtēm ierodas pirmie dalībnieki – Kirillovu atvases. Santa, Sandis un Nauris (vecākajam no viņiem ir 10 gadi). Spēlējam futbolu un gaidām vietējos (beigās sagaidījām kādus 20). Sāk ierasties cilvēki! Pēc iepazīšanās spēlēm sasēžamies aplī, lai pastāstītu par Award programmu, kas tā ir, ko mēs darām. Kad vietējie, malači, ir uzmanīgi klausījušies un saņēmuši atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, vakaru turpinām, spēlējot spēles. Pēc divām stundām sakām paldies par ierašanos, uz ko savukārt jaunie draugi atbild, ka vakars izdevies lielisks, un pamazām sāk izklīst. Ar Anitu, diviem puišiem un mazajiem Kirilloviem dodamies uz parku, lai Anita varētu ar mums aprunāties un uzrakstīt rakstu avīzei „Ludzas Zeme”. Atvadāmies no draugiem un dodamies “mājās” – uz bērnudārzu.

    Sestdiena. Ierodamies 10.00 (varen punktuāli palikuši). Mūs sagaida mazie draugi – Santa, Sandis un Nauris. Solās palīdzēt. Nēsājot dēļus, mazie palīgi tiešām darbojas ļoti čakli, un, pat 5 cilvēkiem nesot vienu dēli, tiek paveikts milzu darbs. Dienas gaitā pievienojas arī mazais Deniss un Edvards. Nozāģējam arī pie baznīcas augošo koku, jo pa to vietējie mēdz uzrāpties uz baznīcas jumta un mest zemē ķieģeļus. Un ne tikai – kādu dienu pat atradām uz jumta meiteņu dienasgrāmatas. Šādas izdarības nu viņiem būs liegtas.

    Pēc darba sapulcējāmies kopā baznīcā uz īsu svētbrīdi. Šis mirklis man paliks atmiņā uz ilgu laiku, jo draudzes locekļi ar asarām acīs izteica pateicību par ieguldīto darbu. Šajā brīdī varēja redzēt, ka mūsu darbs ir bijis vajadzīgs un tiek novērtēts. Radās vēlēšanās atgriezties šeit un visiem spēkiem palīdzēt draudzei uzturēt baznīcu. Prieks par paveikto!

    Ditiņa.

    Saite uz šo ziņu..

Saņem jaunākās Award ziņas:

Back to Top