Pasaulē

The Duke of Edinburgh’s Award (no angļu valodas – Edinburgas hercoga apbalvojums) radās Lielbritānijā, 1956.gadā, pateicoties Edinburgas hercoga prinča Filipa, vācu pedagoga Kurta Hāna un pirmās veiksmīgās Everesta ekspedīcijas vadītāja lorda Hanta pūlēm, kuri apzinājās, ka jauno cilvēku audzināšanā jāievieš jaunas metodes.

princis_Filips Kurts_Haans Lords_Hants

Edinburgas hercoga apbalvojums sākotnēji bija paredzēts zēniem vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Programmas, kas deva iespēju saņemt šo apbalvojumu, mērķis – motivēt zēnus brīvprātīgi nodarboties ar pašizaugsmi, tādā veidā palīdzot jauniešiem sarežģītajā dzīves posmā, kad no bērna jākļūst par pieaugušu cilvēku. Programmu Award tolaik veidoja četras jomas: glābšanas un sociālā darba apmācība,  ekspedīcija, projekts un sportošana. Tiem, kas veiksmīgi pabeiguši bronzas, sudraba vai zelta līmeni, pienācās īpašs apbalvojums – nozīmīte – kas kalpoja par apliecinājumu jaunieša sekmīgai darbībai.

1957.gadā minimālā vecuma slieksnis tika pārskatīts, kā rezultāta programmā līdz pat šai dienai var iesaistīties jau no 14 gadu vecuma. Šajā pašā gādā pirmoreiz tika mainīta augšējā vecuma robeža – programmā bija ļauts iesaistīties visiem jauniešiem līdz 19 gadiem.

Paralēli zēnu programmai, 1958.gadā sāka darboties līdzīga programma, kas paredzēta meitenēm. Meiteņu programmas četras jomas bija saistītas ar interesēm, piedzīvojumu, brīvprātīgo darbu un mājturību.

1965.gadā atkārtoti tika mainīta vecuma robeža, tādēļ programmā varēja piedalīties līdz pat 20 gadu sasniegšanas brīdim.

Zēniem un meitenēm paredzētās programas apvienoja 1969.gadā. Apvienotās programmas jomas, kurās varēja darboties ikviens jaunietis visos trīs līmeņos, bija brīvprātīgais darbs, ekspedīcija un intereses. Kā ceturtā joma zēniem saglabājās fiziskā aktivitāte, bet meitenēm – mājturība. Zelta līmenī visiem vajadzēja īstenot sadzīvisku projektu.

Šajā pašā gadā trešo reizi tika paaugstināta vecuma robeža, kura sasniedza 21 gadu.

1980. gadā apstiprinātās izmaiņas bija saistītas ar programmas jomām un augšējo vecuma robežu. Kopš šī brīža programmas Award jomas visiem dalībniekiem bija vienādas: brīvprātīgais darbs, prasmes, fiziskā aktivitāte un piedzīvojumu ceļojums, bet zelta līmenī jāīsteno sadzīvisks projekts. Augšējo vecuma robežu pārskatīja ceturto reizi, tika nolemts, ka ikviens jaunietis, vecumā līdz 24 gadiem, var pieteikties programmai, lai līdz 25 dzimšanas dienai varētu pabeigt savu individuālo programmu.

Mūsdienu programmas Award pamatprincipi paliek nemainīgi, bet tās aktivitātes pielāgojas mainīgajām mūsdienu sabiedrības jauniešu vajadzībām.

* * *

Jau no programmas Award pirmsākumiem, tā ieinteresēja cilvēkus arī ārpus Lielbritānijas. Programmas unikālo pielāgošanās īpašību dēļ, kas ļāva tai ideāli piemēroties dažādām kultūru īpatnībām un sabiedrības slāņu iespējām, Award varēja īstenot skolās un jauniešu organizācijās dažādās valstīs.

1966.gadā, kad programma svinēja savu 10 gadu pastāvēsanas jubileju, tā bija pieejama 22 pasaules valstīs.

1971.gadā programma bija pieejama 31 valstī.

Programmai izplatoties ārpus Nāciju sadraudzības (Commonwealth of Nations) ietvariem,  1988.gadā tika dibināta International Award Association jeb Starptautiskā Award asociācija. Tās pamatuzdevums, balstoties uz izstrādātajiem principiem un standartiem, ir koordinēt un attīstīt programmu Award visā pasaulē.

1989.gadā programma Award bija pieejama 48 valstu jauniešiem. Mūsdienās Award darbojās vairāk nekā 140 valstīs, ik gadu apbalvojumu saņem vairāk nekā 83’000 jauniešu.

Vairāk informācijas meklēt: www.intaward.org

Saņem jaunākās Award ziņas:

Back to Top