Kazino spēlētāja domāšanas stereotipi

Dalīties

Gandrīz ikvienam azarstpēļu cienītājam ir sapnis iegūt milzu laimestu, kas palīdz mainīt līdzšinējo dzīvi. Protams, ka tādu sapņu eksistenci palīdz uzturēt ziņas par laimestiem loterijās vai progresīvajiem džekpotiem, kur laimestu apmēri sasniedz vairākus miljonus eiro. Diemžēl, statistika rāda skaitļus un procesus, par kuriem vajadzētu aizdomāties un noteikti ņemt vērā.

Skarbā patiesība ir tāda, ka kazino spēlētāji Latvijā, gluži tāpat kā citās valstīs, gadu ritumā arvien vairāk kļūst atkarīgi no azartspēlēm. Pirms 2010. gada sākās tiešsaistes kazino uzvaras gājiens, kam sekoja palīdzības zvanu pieauguma tendence. 

Melošana pašam sev

Ja vecuma grupā līdz 25 gadiem tikai četri spēlētāji no simta sūdzējās par azartspēļu atkarību, tad pusmūža spēlētāju vidū viņu jau ir dramatiski liels. Rezultātā, vecuma grupā virs 60 gadiem vairāk kā divas trešdaļas respondentu ir spiesti atzīt, ka azartspēles spēlē regulāri.

Šādas parādības pamatā ir elementāra sevis maldināšana, kad iekšējais dialogs tiek izbeigts ar aptuveni šādiem apgalvojumiem: “Man paveiksies, jo izredzes ir puse uz pusi! Jo lielākam skaitam nav veicies, jo lielāka iespēja, ka laime smaidīs man!”

Kad azartspēļu fans sevi ir līdzīgā veidā ieprogrammējis, sākas neatlaidīga iešana uz mērķi… (Šis gan patiesībā ir brīdis, kad vajadzētu griezties pie atkarība speciālistiem, jo situāciju vēl ir iespējams labot lētāk un vieglāk).

Stūrgalvīga mērķtiecība

Tomēr cilvēks vēl nesaprot, ka ir sev sagatavojis stipru slazdu un turpina virzīties uz mērķi. Maz iespējams, ka viņš nezina atbildīgas spēles principus. Iedomas vadīts, viņš pārkāpj visus loģiskos padomus un brīdinājumus, spēlē arvien ilgāk un uz lielākām likmēm, mēģinot atspēlēt zaudēto, utt.

Šis stereotipiskais pieņēmums, ka pēc neveiksmes jānāk uzvarai, ir daudzu kazino spēlētāju klupšanas akmens. Tam pat ir dots atbilstošs apzīmējums “spēlētāja kļūda” jeb “Monte Karlo maldība“, atsaucoties uz notikumu 1913. gadā, kad 26 reizes pēc kārtas pie viena no ruletes galdiem bumbiņa apstājās uz melnā lauciņa. Saprotams, ka visi spēlētāji toreiz zaudēja milzu summas. Kaut kas tāds ir iespējams tikai tādēļ, ka mēs ignorējam pieredzi un loģiku, iestāstot sev vēlamās lietas. 

Nobeigums

Izvairoties no šiem stereotipiem, vari izvairīties no azartspēļu atkarības riska, un padarīt kazino par aizraujošas izklaides vietu. Spēlē ar līdzekļiem, kurus vari pazaudēt, pieņem, ka var arī nepaveikties, kā arī pārtrauc spēlēšanu tad, kad tā vairs nesagādā izklaidi. Seko šiem trim zelta likumiem, un saglabā veselīgas attiecības ar azartspēlēm!

Saistītās ziņas